Analīze: Izdevums Newsweek pēta, kā varētu izskatīties Putina arests

Tomēr tas var nebūt vienīgais Putina risks. Viņam draud pazemojums vai pat nāve no ienaidnieku rokām gan iekšienē, gan ārvalstīs.

Visām Starptautiskās Krimināltiesas valstīm, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lielākajai daļai Āfrikas valstu, visām Latīņamerikas un Dienvidamerikas valstīm, izņemot Kubu un Nikaragvu un pat Tadžikistānu, ir juridisks pienākums arestēt Putinu, ja viņš kādreiz sper kāju to teritorijā.

Starptautiskajai Krimināltiesai trūkst savu policijas spēku, lai īstenotu tās apcietināšanas orderus, un tā ir atkarīga no tās 123 dalībvalstīm, kas sniegs palīdzību, apcietinot personas, kas pagātnē ne vienmēr ir izdevies. Bijušajam Sudānas līderim Omaram al Baširam ir divi SKT izdoti apcietināšanas orderi, kas datēti ar 2009. un 2010. gadu. Kopš tā laika viņš ir apmeklējis SKT dalībvalstis, un viņš joprojām ir brīvībā.

Kamēr vairākas NATO dalībvalstis, tostarp Vācija un ASV, ir dubultojušas saistības ievērot Starptautiskās Krimināltiesas Putina aresta orderi, Ungārija, kas arī ir 30 dalībvalstu militārās alianses dalībvalsts, ir paziņojusi, ka neapcietinās Krievijas valdnieku, ja viņš ieceļotu valstī.

Prokrieviskā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personāla vadītājs Gergelijs Guljašs 23. martā sacīja, ka, lai gan viņa valsts ir parakstījusi Romas Statūtus, līgumu, ar kuru tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa, un to ratificēja 2001. gadā, Ungārijas tiesību aktos nav nekāda pamata Putina arestam.

Šāds paziņojums nāca pēc tam, kad bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka jebkurš mēģinājums arestēt Putinu pēc Starptautiskās Krimināltiesas ordera nozīmētu kara pieteikšanu Krievijai.

Aizvien pieaug arī diskusijas par to, vai Putins varētu tikt arestēts šā gada augustā gaidāmā brauciena laikā uz BRICS (Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas) valstu samitu Dienvidāfrikā.

Putina ienaidnieki iekšienē

Austrumeiropas un bijušās Padomju Savienības postkomunistiskās transformācijas eksperts Oksfordas Universitātē Vlads Mihņenko intervijā “Newsweek” sacīja, ka Putinu varētu arestēt un nosūtīt uz Hāgas tiesu, ja viņš tiktu atcelts no varas vai ja Krievija elites liktu viņu arestēt, lai izstumtu no varas.

"Tā kā Kremlis, pirmkārt, ir paranoisks par Putina drošību un otrais, uzskata, ka ASV pārvalda pasauli, Putins nespers kāju ICC dalībvalsts teritorijā, lai izvairītos no potenciāla aresta," sacīja V. Mihņenko, piebilstot, ka Putins, visticamāk, neriskēs doties uz Dienvidāfriku.

Ja Putins riskē apmeklēt Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstis un "iekļūs nepatikšanās", tas varētu būt rezultāts tam, ka siloviki (Krievijas uzņēmēju un līderu elites grupa) liks viņu arestēt, "lai atbrīvotos no viņa".

Arī bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, kurš pērn publiski atkāpās pēc iebrukuma Ukrainā, pagājušajā mēnesī izdevumam “Newsweek” sacīja, ka Putinu var nomainīt un viņš galu galā var būt spiests atkāpties, ja zaudēs karu pret Ukrainu.

Mihņenko salīdzināja Slobodanu Miloševiču, kuru 1999. gadā apsūdzēja Starptautiskās Krimināltiesas priekštecis - Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls.

"Pēc tam, kad viņš zaudēja varu mājās, jaunais Serbijas līderis, lai atjaunotu attiecības ar Rietumiem, nodeva Miloševiču Hāgas tribunālam," sacīja Mihņenko. "Es domāju, ka pēc Putina jaunie līderi varētu izdarīt to pašu, lai atjaunotu attiecības ar Rietumiem."

Tomēr šajā scenārijā Putins pat varētu nenokļūt Hāgā.

Starptautiskās Krimināltiesas apcietināšanas orderis ir padarījis Putinu "ārkārtīgi ievainojamu" un "pazemotu" pašā Krievijā.

Kāda varētu būt Krievijas reakcija?

Satraukumu izraisījuši Medvedeva, kurš ir Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un astoņus gadus bija premjerministrs, draudi saistībā ar iespējamo Putina arestu. Viņš sacīja, ka, ja Vācijas varas iestādes mēģinās arestēt Krievijas prezidentu pēc Starptautiskās Krimināltiesas ordera, tas būtu kara pieteikums.

Vācijas Federālās Tieslietu ministrijas pārstāve Rabea Bonighauzena izdevumam “Newsweek” sacīja, ka "Vācijai, tāpat kā visām SKT dalībvalstīm, ir pienākums sadarboties ar SKT (un līdz ar to izpildīt apcietināšanas orderi) saskaņā ar Romas statūtu 86. pantu.”

CEPA pētniece un Eiropas Integritātes institūta vecākā pētniece Olga Lautmane atzīmēja, ka Medvedevs, citas Kremļa amatpersonas un propagandisti ir izteikuši vairākus draudus SKT dalībvalstīm, ja tās pildīs Putina apcietināšanas orderi, taču tie, visticamāk, izrādīsies tikai vārdi.

"Es neticu, ka Krievija kaut ko darītu. Krievija pilnībā saprot, ka nav gatavi tiešai konfrontācijai ar NATO," uzskata Lautmane.

Lautmanes izteikumus piebalsoja arī Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA Demokrātijas stipendiāts Oleksandrs Moskaļenko, kurš laikrakstam “Newsweek” sacīja, ka D. Medvedeva "histērijai" nav nekāda juridiska pamata.

"Tas ir kā piedraudēt policistam, kuram tiesa liek atvest cilvēku uz tiesas sēdi. Valsts rīcībā šajā gadījumā nav nekā personīga – tā dabūja pavēli, tai ir pienākums sadarboties,” sacīja O. Moskaļenko.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja Krievija nepiekrīt orderim, tai jāvēršas Starptautiskajā Krimināltiesā, lai gan nav juridiska mehānisma, kā šo rīkojumu atcelt. Putina arests, "visticamāk, neizraisīs" plašāku karu, "lai gan jautājums nav juridisks, bet gan politisks".

"Daudzi kari tika sākti bez jebkāda iemesla. Es domāju, ka, ja Krievijas prezidents tiks arestēts Nīderlandē, viņš fiziski nevarēs piedalīties procedūrās, kas saistītas ar kara pieteikšanu. Turklāt jebkura darbība pret NATO valstīm nozīmē kopīgu NATO atbildi. Mēs visi esam redzējuši, ka Krievija nav spējīga tikt galā pat ar Ukrainu, nemaz nerunājot par NATO," uzsvēra Moskaļenko.