Melnkalnē notiek prezidenta vēlēšanas; pretendē arī Džukanovičs

Eksperti prognozē, ka nevienam no kandidātiem neizdosies uzvaru gūt jau pirmajā kārtā un ka pēc divām nedēļām nāksies rīkot otro balsošanas kārtu, kurā prorietumnieciski noskaņotajam Džukanovičam nāksies sacensties ar vienu no vairākiem konkurentiem.

Šobrīd 61 gadu vecā Džikanoviča un viņa pārstāvētās Demokrātiskā sociālisma partijas (DPS) vadībā Melnkalne 2006.gadā atdalījās no Serbijas un kļuva par neatkarīgu valsti, bet 2017.gadā, nepakļaujoties Krievijas spiedienam, Melnkalne pievienojās NATO.

Tomēr 2020.gadā DPS cieta sakāvi parlamenta vēlēšanās un pie varas nāca koalīcija, kurā dominēja partijas, kas vēlas veidot ciešākas saites ar Belgradu un Maskavu.

Lai gan prezidenta amats Melnkalnē pamatā ir ceremoniāls, šīm vēlēšanām ir ievērojami lielāka nozīmē, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un valstī valdošo politisko krīzi.

Tās ir izšķirošas arī pašam Džukanovičam, kas premjera vai prezidenta krēslu ieņēmis nepārtraukti kopš 1991.gada un šobrīd Balkānos ir līderis, kam visilgāk izdevies noturēties pie varas.

Kā ziņots, ceturtdien Džukanovičs atlaida parlamentu, un partija, kuras kandidāts gūs uzvaru prezidenta vēlēšanās, var cerēt uz labākiem panākumiem arī parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kas paredzētas 11.jūnijā.

Starp Džukanoviča konkurentiem, kas arī startē svētdienas vēlēšanās, ir prokrieviski un proserbiski noskaņotās Tautas frontes līderis Andrija Madičs, ekonomists Jakovs Milatovičs, kas pārstāv nesen dibināto partiju "Eiropu tagad", un bijušais parlamenta spīkers Aleksa Bečičs.

Eksperti uzskata, ka lielākās izredzes otrajā kārtā stāties pretī Džukanovičam ir Milatovičam, kas ieņēma amatu 2020.gadā izveidotajā valdībā, taču pēc tam atšķēlās no valdošās koalīcijas.

No tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, varēs spriest par turpmāko Melnkalnes kursu, uzskata Novērošanas un pētījumu centra izpilddirektore Ana Neneziča, piebilstot, ka tas liecinās, vai var cerēt uz Eirointegrācijas procesa atbloķēšanu un sadarbības pastiprināšanu ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.

"Klerikāli populistisko partiju panākumi (..) var novest pie saišu nostiprināšanas ar Austrumu lielvarām un par novēršanos no Eiropas perspektīvas," piebilst Neneziča.

Pēc DPS sakāves vēlēšanās 2020.gadā Džukanoviča popularitāte ir mazinājusies, taču, ņemot vērā pašreizējo politisko krīzi, viņš cer, ka atgūs vēlētāju atbalstu.

"Prezidenta vēlēšanās mēs lemjam, vai Melnkalne turpinās attīstīties kā brīva, moderna, pilsoniska Eiropas valsts, vai arī pretēji savai gadsimtiem ilgajai tradīcijai piekritīs kalpot svešām interesēm," kampaņas laikā uzsvēris Džukanovičs.

Ieilgusī politiskā krīze un iestrēgušās reformas izsaukušas satraukumu ES un ASV amatpersonu vidū, augot bažām, ka Krievija var izraisīt haosu Balkānos, lai tādējādi novērstu pasaules uzmanību no Ukrainas.

Starp Melnkalnes pilsoņiem, kuru kopskaits sasniedz tikai 620 000, joprojām pastāv dziļas šķirtnes starp tiem, kas atbalsta Džukanoviča politiku, un tiem, kas sevi uzskata par serbiem un vēlas, lai Melnkalne tuvinātos Belgradai un sabiedrotos ar Krieviju.

Tautas frontes līderis Madičs, kas apsūdzēts par līdzdalību 2016.gada apvērsuma mēģinājumā, kampaņas laikā sevi mēģināja pasniegt kā izlīguma piekritēju, apgalvojot, ka prezidenta uzdevums ir pārvarēt dziļās plaisas sabiedrībā.

Savukārt Milatovičs apsūdz Džukanoviču un DPS korupcijā, apgalvojot, ka pašreizējā valsts galvas padzīšana no amata nepieciešama, lai Melnkalne varētu virzīties uz priekšu.