Parīzē aizliegti protesti iepretī parlamentam

Kā ziņots, valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas 49.panta 3.daļu, ceturtdien izšķīrās likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē.

Tas izsaucis sašutumu gan parlamenta deputātu vidū, gan sabiedrībā.

Pēc sadursmēm, kas izcēlās divas iepriekšējās naktis, Parīzes policija aizliegusi protestus Konkordijas laukumā, kas atrodas pretī parlamentam otrpus Sēnai.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā "nopietnu sabiedriskās kārtības apdraudējuma" risku.

Tomēr citviet valstī paredzētās miermīlīgās demonstrācijas atļautas.

Bezansonā, Francijas austrumos, sestdienas rītā uz protesta akciju pulcējušies aptuveni 300 cilvēku, no notikumu vietas ziņoja aģentūras AFP reportieris.

Viena no akcijas dalībniecēm, vārdā Natalī, iemeta ugunskurā savu vēlētāja apliecību.

"Es ievēlēju savu parlamenta deputātu, taču viņam atņemtas tiesības balsot. Mums šobrīd tiek atņemta demokrātija," intervijā AFP norādīja aptuveni 30 gadus vecā sieviete.

Starp aptuveni 200 demonstrantiem, kas izgāja Parīzes pievārtē esošās Mo ielās, bija vērojams arī arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness.

Protesta akcija notikusi arī ostas pilsētā Havrā, kur uz kāda demonstranta jakas bija lasāms: "Makrons 45 gadu vecumā ir jau kurls".

Arodbiedrības nedēļas nogalē aicinājušas uz salīdzinoši nelielām protesta akcijām, kamēr valsts mēroga streiki un demonstrācijas plānotas nākamnedēļ ceturtdien.

Tomēr jau piektdienas vakarā tūkstošiem cilvēku otro dienu pēc kārtas protestēja iepretī parlamentam.

Pēc tam, kad iestājoties tumsai, Konkordijas laukumā tika iedegts ugunskurs, iejaucās policija, kas sāka pūli izklīdināt.

Savukārt protestētāji sāka apmētāt kārtības sargus ar pudelēm un petardēm, piespiežot policistus ķerties pie asaru gāzes.

Policija ziņo, ka aizturēts 61 cilvēks.

Ziņas par līdzīgiem notikumiem saņemtas arī no citām Francijas pilsētām.

Lionā, valsts austrumos, demonstranti mēģināja ielauzties mērijā un pielaida ēkai uguni. Policija ziņo par 36 aizturētajiem.

Aptaujas liecina, ka divas trešdaļas francūžu ir noskaņotas pret reformu, kas cita starpā paredz arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.

Tikmēr valdība norāda, ka reforma nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts, kā arī atgādina, ka vairumā Eiropas valstu pensionēšanās vecums jau sen ir augstāks nekā Francijā.

Tajā pašā laikā reformas pretinieki apgalvo, ka tā esot netaisnīga pret tiem, kas jau agrā jaunībā sākuši strādāt fiziski smagu darbu, un pret sievietēm, kas pārtraukušas savu darba karjeru, lai audzinātu bērnus.

Lai gan streiki un demonstrācijas, kas notiek jau kopš janvāra vidus, sākotnēji pulcēja desmitgadēm nepieredzēti daudz dalībnieku, valdības dramatiskā lēmuma priekšvakarā protestēju skaits šķietami bija gājis mazumā.

Tomēr Parīzes municipālie atkritumu savācēji savu streiku nepārtrauca, un tiek lēsts, ka galvaspilsētas ielās šobrīd pūst 10 000 tonnu atkritumu, atbaidot tūristus un izsaucot satraukumu restorānu īpašniekos.

Arodbiedrības gan sestdien paziņojušas, ka streikotāji trijās pie Parīzes esošajās izgāztuvēs ļaušot iebraukt dažām atkritumu savākšanas automašīnām, lai tādējādi "ierobežotu epidēmiju risku".

Piektdien ar aicinājumu uzturēt streiku, kas radījis nopietnus satiksmes traucējumus, nāca klajā nacionālā dzelzceļa operatora SNCF darbinieku arodbiedrības.

Savukārt arodbiedrība CGT paziņojusi, ka streikotāji nedēļas nogalē vai vēlākais pirmdien apturēs ražošanu divās naftas pārstrādes rūpnīcās.

Tikmēr opozīcijas deputāti piektdien jau iesnieguši divus pieteikumus uzticības balsojumiem, par ko debates Nacionālajā sapulcē gaidāmas jau pirmdienas pēcpusdienā, vēsta avoti.

Opozīcija cer, ka spēs savākt pietiekami balsu, lai gāztu valdību un tādējādi arī atceltu likumu, kas paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt no 62 līdz 64 gadiem.

Tomēr eksperti uzskata, ka tas ir visai mazticami, jo neuzticības izteikšanai nepieciešams, lai to atbalstītu vismaz puse no konservatīvās Republikāņu partijas deputātiem, kas līdz šim izrādījuši valdībai taktisku atbalstu.