• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nobela Miera prēmijas kandidātu vidū dominē Ukrainas kara tēma

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 17:39, 31.01.2023


Nobela Miera prēmijas kandidātu vidū šogad atkal dominē Ukrainas kara tēma, un prestižajai balvai cita starpā izvirzīts gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.



Kandidatūras Nobela Miera prēmijai jāiesniedz līdz 31.janvārim.

Tiesības izvirzīt kandidātus ir politiķiem, zinātniekiem, bijušajiem miera prēmijas laureātiem, miera problēmu pētniecības institūtu direktoriem, esošajiem un bijušajiem Nobela komitejas locekļiem.

Nobela komiteja iesaka kandidātu izvirzītājiem neatklāt savus ierosinājumus, kā arī pati 50 gadus kandidātu vārdus tur slepenībā. Neraugoties uz šo ieteikumu, daži kandidātu izvirzītāji par saviem priekšlikumiem tomēr informē plašāku sabiedrību.

Lielākā daļa no kandidātiem, kas šogad kļuvuši zināmi, ir saistīti ar karu Ukrainā vai ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti.

Tomēr eksperti uzskata, ka Nobela komiteja šogad varētu atturēties no balvas piešķiršanas kandidātiem, kas saistīti ar karu, un raudzīties citos virzienos, pievēršot pasaules uzmanību citām aktuālām problēmām.

Kļuvis zināms, ka Nobela Miera prēmijai, kas tiks paziņota oktobrī, izvirzīts arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Viņu izvirzījis Pakistānas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs par centieniem atrisināt Ukrainas krīzi.

Savukārt Norvēģijas likumdevējs Kristians Tibrings Jede neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī sociālajā tīklā "Facebook" ļāva noprast, ka izvirzījis Nobela Miera prēmijai Ukrainas prezidentu Zelenski. Viņš arī izvirzījis savu tautieti Stoltenbergu, kurš, viņaprāt, pelnījis balvu par lielisko darbu NATO ģenerālsekretāra amatā aliansei sarežģītā laikā, kad noticis "brutāls un neizprovocēts uzbrukums mierīgai kaimiņvalstij".

Zināms, ka Nobela Miera prēmijai šogad izvirzīti arī ieslodzītie Putina oponenti Aleksejs Navaļnijs un Vladimirs Kara-Murza.

Iepriekšējos divos gados Nobela Miera prēmijas laureātu izvēle tika plaši interpretēta kā tieša Putina kritika.

Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Krievijas cilvēktiesību aizsardzības centram "Memoriāls" un Ukrainas Pilsonisko brīvību centram (CCL), kā arī baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Aļesam Beļackim. Savukārt 2021.gadā balva tika piešķirta Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai par viņu ieguldījumu cīņā par izpausmes brīvību.

Tomēr mazticams, ka Nobela komiteja arī šogad atklāti vērsīsies pret Putinu, baidoties tikt atzīta par pārlieki eirocentrisku, uzskata Oslo Miera pētījumu institūta direktors Henriks Urdals.

"Es šaubos, ka viņi piešķirs trešo balvu pēc kārtas ar norādi Krievijas virzienā," sacīja Urdals.

"Pagājušajā gadā komitejai bija grūti rīkoties citādi, jo Ukrainas konflikts bija tik svarīgs un dominējošs. Taču ir nepieciešams pievērst uzmanību arī citām starptautiskām problēmām citās pasaules daļās," norādīja Urdals.

Katru gadu Nobela Miera prēmijai tiek izvirzīti vairāki simti kandidātu. 2022.gadā tika izvirzīti 343.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Sandu: Centienos ietekmēt vēlēšanas Krievija tēmē uz diasporu

Centienos ietekmēt Moldovā 28.septembrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas Krievija mērķē uz ārzemēs dzīvojošajiem vēlētājiem, intervijā britu laikrakstam "Financial Times" sacīja Moldovas prezidente Maija Sandu.

Pasaule ES pagarina sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām Krievijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Pasaule Rinkēvičs: NATO jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide

NATO ir jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā un ASV Eiropas spēku komandieri ģenerāli Aleksusu Grinkeviču.

Pasaule "Lūk, sākās!'': Tramps komentējis Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pirmo reizi publiski komentējis Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā.

Lasiet arī

Veselība Kā magnētu terapija palīdz atjaunoties nakts laikā (+VIDEO)

Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu.

Sabiedrība Pasažieru pārvadātāji protesta dienā atcēluši 53 reisus

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Ekonomika «Stena Line» patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas

Zviedrijas prāmju operators "Stena Line" patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas, aģentūrai LETA norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Sabiedrība Otrdien gaidāms īslaicīgs lietus, vietām arī pērkona negaiss

Otrdien daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām līs stipri un ducinās pērkons, negaisa laikā iespējama krusa un stipras vēja brāzmas, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Premjere par stabilitāti koalīcijā: Grūtu jautājumu risināšana

Grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā.

Sports Duplantis labo pasaules rekordu un kļūst par trīskārtēju PČ kārtslēkšanā

Zviedrijas sportists Armands Duplantis pirmdien Tokijā pasaules čempionātā vieglatlētikā ar jaunu pasaules rekordu izcīnīja zelta medaļu kārtslēkšanā, kļūstot par trīskārtēju pasaules čempionu.