No 2019.gada līdz 2021.gadam vidēji tika nogalināti 58 žurnālisti un mediju darbinieki gadā.
"Pēc vairāku gadu secīga krituma 2022.gadā nogalināto žurnālistu skaita straujais pieaugums ir satraucošs," norādīja UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.
"Varasiestādēm ir jāpastiprina savi centieni apturēt šos noziegumus un nodrošināt vainīgo sodīšanu, jo vienaldzība ir galvenais faktors šajā vardarbības gaisotnē," viņa piebilda.
UNESCO secinājusi, ka 86% šo slepkavības gadījumu neviens nav saukts pie atbildības.
Žurnālistu slepkavību motīvi ietvēra "atriebību par organizētās noziedzības, bruņotu konfliktu vai ekstrēmisma pieauguma atspoguļošanu, kā arī par sensitīvu tēmu, piemēram, korupcijas, noziegumu pret vidi, varas ļaunprātīgas izmantošanas un protestu atspoguļošanu", paziņoja UNESCO.
44 žurnālistu un mediju darbinieku slepkavības jeb vairāk nekā puse no pagājušajā gadā notikušajām reģistrētas Latīņamerikā un Karību reģionā. Un trīs ceturtdaļas slepkavību notika ārpus pilna mēroga konfliktiem.
Visvairāk slepkavību 2022.gadā pastrādāts Meksikā, kur nogalināti 19 žurnālisti un mediju darbinieki. Otrajā vietā ir Ukraina, kur nogalināti desmit žurnālisti un mediju darbinieki, un trešajā vietā Haiti ar deviņām slepkavībām.
UNESCO secināja, ka aptuveni puse žurnālistu, kuru slepkavības konstatētas pērn, nogalināti ārpus darba laikā, piemēram, "ceļojuma laikā, savās mājās vai autostāvvietās un citās sabiedriskās vietās, kur viņi neatradās darba uzdevumā".
Žurnālistiem draud arī citas vardarbības formas, tai skaitā nolaupīšana, patvaļīga aizturēšana un digitālā vajāšana, norādīja UNESCO.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri