Zviedrija: Kurdu demonstrācija bija NATO sabotāža

Intervijā Zviedrijas raidsabiedrībai "TV4" Kristersons piektdien nosodīja "demokrātiski ievēlēta ārvalstu līdera pakāršanas imitāciju", kas, viņaprāt, uzskatāma par īpaši nopietnu incidentu valstī, kur divi augsta ranga politiķi savulaik ir nogalināti atentātos. 1986.gadā tika noslepkavots toreizējais Zviedrijas premjerministrs Ūlofs Palme, bet 2003.gadā tika nogalināta ārlietu ministre Anna Linda.

"Es teiktu, ka tā ir sabotāža pret Zviedrijas pieteikumu iestāties NATO," piebilda premjerministrs, uzsverot, ka "tāda rīcība apdraud Zviedrijas drošību".

Savukārt Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņojis, ka kurdu separātistu organizācija "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) un ar to saistītie kurdu grupējumi Sīrijā "mīnē Zviedrijas ceļu uz dalību NATO".

"Zviedrijai pašai jālemj, vai tā vēlas šīs mīnas padarīt nekaitīgas, vai arī tām apzināti kāpt virsū," ministrs norādījis sarunā ar Turcijas valsts raidsabiedrībai TRT.

Ceturtdien Turcijas Ārlietu ministrija izsauca Zviedrijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par Stokholmā notikušo protesta akciju.

Tikmēr Turcijas parlamenta spīkers Mustafa Sentops atcēlis pirmdien paredzēto Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāja Andrēasa Norlena vizīti, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Turcijas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka akcija, kuru sarīkojuši PKK un citu kaujinieku grupējumu atbalstītāji, bijusi "terorisma propaganda".

Amatpersonas arī uzsvērušas, ka incidents ir pretrunā ar vienošanos, ko Ankara panākusi ar Zviedriju un Somiju, kas paredz, ka Stokholma un Helsinki vērsīsies pret kurdu kaujiniekiem apmaiņā pret Turcijas piekrišanu abu Ziemeļvalstu uzņemšanai NATO.

Abas Ziemeļvalstis pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā. Mēnesi vēlāk tās parakstīja trīspusēju vienošanos ar Turciju, lai atrisinātu Ankaras iebildumus pret Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Bez Turcijas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi tikai Ungārija, kas to solījusi izdarīt februārī.

Čavušoglu decembrī paziņoja, ka Zviedrija nav "pat pusceļā" uz Ankaras pausto bažu risināšanu. Savukārt Kristersons svētdien izteicās, ka Zviedrija nevarot izpildīt atsevišķas prasības, kuras izvirzījusi Turcija.