Drošības apsvērumu dēļ netiek izpausti šo cilvēku vārdi un iemesli, kāpēc viņi lūguši šādu atļauju.
Prezidentes preses sekretārs Martins Strižinecs pastāstīja, ka prezidente līdz pirmdienai pieņēmusi 26 lēmumus attiecībā uz lūgumiem atļaut dienēt ārvalstu armijā. Septiņos no šiem lēmumiem atļauja tika dota, bet pārējos 19 lūgumi tika noraidīti.
Slovākijā ir paredzēta kriminālatbildība par patvalīgu iestāšanos citas valsts armijā. Pārkāpējiem draud ieslodzījums no diviem līdz astoņiem gadiem, bet karastāvokļa gadījumā - no pieciem līdz 10 gadiem. Šī norma nav spēkā, ja cilvēkam ir arī citas valsts pilsonība vai ja viņš dienē kādā NATO dalībvalstī.
Militārais dienests ārvalsts bruņotajos spēkos ir legāls, ja tiek saņemta atļauja no valsts galvas. Šādas atļaujas saņemšanas procedūra ir ļoti ilga, un pieteikums ir jāiesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pirms plānotās došanās uz šo dienestu.
"Pravda" atzīmēja, ka Slovākijas prezidente nav skaidri paudusi ne atbalstu, ne nevēlēšanos piešķirt atļaujas dienestam Ukrainas Bruņotajos spēkos. Čaputova tikai norādījusi uz šī procesa sarežģītību.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri