Manevri laika ziņā sakrīt ar Vācijas parlamenta delegācijas ierašanos Taivānā. Delegāciju vada Bundestāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marī Agnese Štarka-Cimmermane.
Ķīnas manevri sākās svētdien, savukārt Vācijas delegācija Taivānā ieradās pirmdienas rītā.
Manevri turpinājušies arī pirmdien, pavēstīja Taivānas Nacionālās aizsardzības ministrija, kas seko Ķīnas lidmašīnām un kuģiem savās raķešu sistēmās.
Ķīnas rīcība "radīja nopietnus traucējumus mieram un stabilitātei Taivānas šaurumā un apkārtējos ūdeņos", teikts ministrijas paziņojumā.
Vācijas likumdevēji tiksies ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu, kā arī Taivānas Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāju un Kontinentālo jautājumu padomi, kas risina ar Ķīnu saistītos jautājumus.
24 stundu laikā no svētdienas plkst.6 līdz pirmdienas plkst.6 Taivānas virzienā devušās 57 Ķīnas kara lidmašīnas un četri karakuģi, pirmdienas rītā pavēstīja Taivānas Nacionālās aizsardzības ministrija.
No šīm lidmašīnām 28 šķērsoja Taivānas šauruma viduslīniju - neoficiālo robežu, ko abas puses iepriekš ievēroja.
Pekina par manevriem paziņoja svētdien plkst.23, norādot, ka to "primārais mērķis ir praktizēt sauszemes triecienus un jūras triecienus", paziņojumā apliecināja Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Austrumu teātra pavēlniecības pārstāvis sakariem ar presi Ši Ji.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri