Lietuva samitā centīsies panākt dalībvalstu apņēmību par 2% no IKP aizsardzībai

Pasaule
LETA 20:04, 04.01.2023 0

Lietuva jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā centīsies panākt NATO dalībvalstu apņēmību aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris.

 

"Viens no Lietuvas mērķiem ir NATO samitā panākt vienošanos un apstiprināt tā dēvētās Viļņas saistības par vismaz 2% [no IKP] investēšanu aizsardzībā," Budris sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.

NATO austrumu flanga valstis ir apņēmušās aizsardzībai atvēlēt lielāku sava IKP daļu, tikmēr citas valstis nav spējušas pat sasniegt alianses rekomendēto izdevumu līmeni, paskaidroja Nausēdas padomnieks.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka alianses dalībvalstīm tuvākajos mēnešos vajadzētu runāt par aizsardzības izdevumu mērķiem.

"Vairāki sabiedrotie stingri atbalsta 2% mērķa pārvēršanu par minimālo mērķi," otrdien publicētā intervijā ziņu aģentūrai DPA sacīja Stoltenbergs.

"Mēs tiksimies, mums būs ministru tikšanās, mums būs diskusijas galvaspilsētās," paziņoja NATO ģenerālsekretārs, paužot pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt jau nākamajā samitā, kas plānots 11. un 12.jūlijā Viļņā.

NATO pašreizējais mērķis noteic, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP gadā. NATO par šo mērķi vienojās 2014.gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu.

Stoltenbergs neatklāja, kuras valstis aicinājušas palielināt mērķi, bet Polija, Lietuva un Lielbritānija nesen pauda atbalstu stingrāku mērķu izvirzīšanai, ņemot vērā Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, liecina diplomātu sacītais.

Tiek uzskatīts, ka Vācija, Kanāda, Beļģija uz citas valstis ir noskaņotas pret šādu soli. Līdz šim tās savai aizsardzībai atvēlējušas ievērojami mazāk par 2% no IKP.

Gaidāms, ka Vācijas aizsardzības izdevumi 2022.gadā būs bijuši tikai 1,44% no IKP.

Lietuvas 2023.gada valsts budžets atļauj aizsardzības izdevumus palielināt līdz 3% no IKP, izmantojot aizņēmumus, ar nosacījumu, ka vispārējais valdības budžeta deficīts nepārsniedz 4,9% no IKP. 2022.gadā Lietuva aizsardzībai atvēlēja 2,52% no IKP.

Latvija aizsardzībai 2022.gadā atvēlēja vismaz 2% no IKP, savukārt Igaunija nākamgad plāno aizsardzības budžetu 2,7% no IKP apmērā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule «Mercedes-Benz» iecerējis vērienīgu izmaksu samazināšanu

Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" ceturtdien paziņoja, ka plāno īstenot ievērojamus izmaksu samazinājumus, ņemot vērā sarežģījumus autoražošanas nozarē.

Pasaule Borels: Visām ES dalībvalstīm ir jāpilda SKT orderi

Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāpilda Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izdotie aizturēšanas orderi, jo tās ir šīs tiesas locekles, ceturtdien sacīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

Pasaule Lietuvas Seims apstiprina Palucku premjera amatā

Lietuvas Seims ceturtdien apstiprināja sociāldemokrātu politiķi Gintautu Palucku premjerministra amatā.

Pasaule Starptautiskā krimināltiesa izdod orderi Netanjahu aizturēšanai

Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ceturtdien izdevusi aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma "Hamās" locekļu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas uzņēmumi par pamatkapitālu maksās ar kriptovalūtu (+VIDEO)

Ir paredzēts noteikt prasību, ka kriptoaktīvi jāiegulda nevis t.s. "privātajos makos", bet sadalītās virsgrāmatas adresē.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Pasaule Pētījums: Krievija kopš marta Ziemeļkorejai piegādājusi miljonu barelu naftas

Kopš šā gada marta Krievija Ziemeļkorejai piegādājusi vairāk nekā vienu miljonu barelu (56 000 tonnu) naftas, secinājis britu pētniecības centrs "Open Source Centre", analizējot satelītattēlus.