• Elfrīda,
  • Sindija,
  • Sintija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


RSF: Pēdējos 20 gados nogalināti gandrīz 1700 žurnālisti

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 23:01, 30.12.2022


Pēdējos 20 gados nogalināti gandrīz 1700 žurnālisti jeb vidēji vairāk nekā 80 mediju darbinieki gadā, teikts starptautiskās žurnālistu tiesību organizācijas "Reporters Sans Frontieres" (RSF; "Reportieri bez robežām") ziņojumā.


Ilustratīvs foto.

No 2003.gada līdz 2022.gadam gājuši bojā sevišķi daudz žurnālistu, norādīja RSF.

"Aiz skaitļiem stāv to cilvēku sejas, personības, talants un apņēmība, kuri ir samaksājuši ar savu dzīvību par informācijas vākšanu, patiesības meklējumiem un aizraušanos ar žurnālistiku," norādīja RSF priekšsēdētājs Kristofs Deluārs.

Žurnālistiem visbīstamākās valstis pēdējos 20 gados bijušas Irāka un Sīrija, kur nogalināti 578 žurnālisti jeb vairāk nekā trešā daļa no visiem šajā laika periodā pasaulē nogalinātajiem žurnālistiem.

Bīstamības ziņā tām seko Meksika, kur nogalināti 125 žurnālisti, Filipīnas, kur nogalināti 107 žurnālisti, Pakistāna, kur nogalināti 93 un Afganistāna un Somālija, kur nogalināti attiecīgi 81 un 78 žurnālisti.

Vissliktākie bijuši 2012. un 2013.gads, kas lielā mērā skaidrojams ar karu Sīrijā. 2012.gadā nogalināti 144 žurnālisti un 2013.gadā - 142, teikts RSF ziņojumā.

Pēc šiem gadiem nogalināto žurnālistu skaits pakāpeniski saruka, no 2019.gada sasniedzot vēsturiski zemus skaitļus. Taču 2022.gadā nogalināto žurnālistu skaits atkal pieauga, kas daļēji skaidrojams ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šogad, pildot savus darba pienākumus, nogalināti 58 žurnālisti, kas ir vairāk nekā 2021.gadā, kad tika nogalināts kopumā 51 žurnālists.

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma februārī nogalināti astoņi žurnālisti. Iepriekšējos 19 gados Ukrainā tika nogalināti kopumā 12 žurnālisti.

Ukraina medijiem pašreiz ir visbīstamākā valsts Eiropā aiz Krievijas, kur pēdējos 20 gados nogalināti 25 mediju darbinieki.

Kopš Krievijā pie varas nāca Vladimirs Putins, valstī notiek sistemātiski uzbrukumi preses brīvībai, tai skaitā tiek nogalināti žurnālisti. RSF kā piemēru minēja Annas Poļitkovskas slepkavību 2006.gadā.

Laikraksta "Novaja gazeta" žurnāliste tika nošauta Maskavā savas mājas kāpņu telpā 2006.gada 7.oktobrī. Poļitkovska bija plaši pazīstama ar saviem rakstiem par notikumiem Čečenijā un Ziemeļkaukāzā, kā arī aktīvo Kremļa un Vladimira Putina kritizēšanu.

Par trešo bīstamāko valsti žurnālistiem RSF atzinusi Turciju, kurai seko Francija, pateicoties 2015.gada uzbrukumam žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai.

Žurnālistiem visbīstamāk ir strādāt kara un bruņotu konfliktu zonās, taču arī valstis, kurās oficiāli karš nenotiek, ne vienmēr ir drošākas, norāda RSF.

"Patiesībā pēdējo divdesmit gadu laikā vairāk žurnālistu ir nogalināti "miera zonās" nekā "kara zonās", vairumā gadījumu tāpēc, ka viņi izmeklēja organizēto noziedzību un korupciju," teikts RSF ziņojumā.

Gandrīz puse no pēdējos 20 gados nogalinātajiem žurnālistiem miruši Amerikā, tai skaitā daudzi Meksikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Hondurasā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule SBU: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tilts ir avārijas stāvoklī

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jaunas specoperācijas rezultātā zem ūdens līmeņa saspridzināti Krimas tilta balsti, un tā rezultātā tilts šobrīd ir avārijas stāvoklī, otrdien pavēstīja SBU.

Pasaule Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē

Latvija ar 178 balsīm uz diviem gadiem - 2026. un 2027.gadu - ievēlēta Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē (ANO DP).

Pasaule Notiks balsojums par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē (ANO DP) uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Pasaule Ukraina un Krievija vienojas par 6000 kritušo karavīru apmaiņu

Stambulā notikušajās sarunās Ukraina un Krievija vienojās apmainīties ar bojāgājušo karavīru līķiem formātā 6000 uz 6000. Puses arī vienojās veikt gūstekņu apmaiņu, galveno uzmanību pievēršot smagi ievainotajiem.

Lasiet arī

Ekonomika Elektroenerģija Latvijā tagad ir lētākā gada laikā (+VIDEO)

Kopumā elektroenerģijas cenu mazināšanās tendence vērojama visā Eiropā, izņemot Poliju.

Kriminālziņas Aizturēts garnadzis no Igaunijas, kurš veicis zādzības no privātmājām Jūrmalā

Likumsargi šā gada 18. maijā aizturēja rūdītu zagli no Igaunijas, kurš ilgākā laika posmā veicis vairākas zādzības no privātmājām Jūrmalā. Pie garnadža atrasta un atsavināta zagta nauda un dažādas citas zagtas mantas. Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, turpinās izmeklēšana, un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Ekonomika LDz: Latvija līdz galam neizmanto milzīgās Ķīnas kravu tranzīta iespējas

Ķīnas kravu tranzītā ir milzīgas iespējas, kuras Latvijā kā valsts līdz galam pašlaik neizmanto, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Pasaule Ukrainas uzbrukumi var likt Krievijai reaģēt saskaņā ar kodoldoktrīnu

Pēdējo dienu Ukrainas uzbrukumi agresorvalsts Krievijas militārajiem objektiem var likt Krievijai aizdomāties par nepieciešamību reaģēt saskaņā ar tās pērn atjaunināto kodolatturēšanas doktrīnu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās Latvijas militārais eksperts, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.