Armēnija pārmet krievu miera uzturētājiem bezdarbību

"Krievijas miera uzturētāju rīcība mums ir nepieņemama. Viņi kļuvuši par klusējošiem vērotājiem no malas," norādījis Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja atkārtota karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.

Decembrī Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānu par humanitārās krīzes izraisīšanu Kalnu Karabahā, bloķējot Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš, kurš savieno Kalnu Karabahu ar Armēnijas pamatteritoriju.

Blokādes rezultātā anklāvā, kuru kopš 1991.gada kontrolē armēņu separātisti, radies pārtikas un medikamentu trūkums.

"Armēnija un Kalnu Karabaha sagaida, ka Krievija paziņos, kā tā plāno atbloķēt Lačinas koridoru," ceturtdienas valdības sēdē norādīja Pašinjans.

Viņš piebilda, ka Krievija ir uzņēmusies Kalnu Karabahas tautas aizsardzību.

Armēnijas premjers uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija nespēj vai nevēlas pildīt savas saistības, tai vai nu jāpieprasa ANO mandāts, kas piešķirs krievu miera uzturētājiem plašākas rīcības pilnvaras, vai jāielaiž reģionā starptautiskais miera uzturētāju kontingents.

Azerbaidžāņu vides aktīvisti Lačinas koridoru bloķē jau divas nedēļas, protestējot pret, viņuprāt, nelikumīgām raktuvēm Kalnu Karabahā.

Azerbaidžānas valdība apgalvo, ka tā esot spontāna protesta akcija un ka, neskatoties uz ceļa bloķēšanu, civilais transports varot brīvi kursēt abos virzienos starp Kalnu Karabahu un Armēniju.

Taču Erevāna demonstrāciju organizēšanā apsūdzējusi Baku varasiestādes.

Tikmēr Kalnu Karabahas varasiestādes ceturtdien paziņojušas, ka aptur zelta, vara un molibdēna ieguvi, ko anklāva teritorijā uzsācis viens no Armēnijas uzņēmumiem.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.