Armija nolēmusi pārtraukt patrulēšanu, jo uz robežas ir pabeigta fiziska nožogojuma izbūve, kā arī drīzumā tiks pabeigta videonovērošanas sistēmas izvietošana.
"Migrantu plūsma pēdējā laikā ir būtiski samazinājusies un nekas neliecina, ka drīzumā plūsma varētu pieaugt, tādēļ Lietuvas Bruņotie spēki turpina atbalstīt Valsts robežsardzes dienestu, norīkojot ātrās reaģēšanas vienības, kas savās pastāvīgās dislokācijas vietās ir gatavības režīmā un ir gatavas steidzami reaģēt, ja rastos kādi incidenti," informēja armija.
Kopš migrantu krīzes sākuma pagājušā gada vasarā vairāk nekā gadu Valsts aizsardzības brīvprātīgie spēki ir palīdzējuši robežsargu patruļās.
Tomēr, situācijai stabilizējoties, armijas vadība jau kādu laiku ir mēģinājusi pārliecināt politiķus, ka karavīru palīdzība vairs nav nepieciešama un karavīri lieki tiek atrauti no saviem pamatuzdevumiem.
Pieaugošās nelegālo migrantu plūsmas dēļ 2021.gada novembrī Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju izsludināja ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā līdz janvāra vidum. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā februāra beigās ārkārtējā situācija tika paplašināta uz visu valsti.
No septembra vidus ārkārtējā situācija spēkā ir tikai Lietuvas pierobežas ar Krieviju un Baltkrieviju reģionos, kā arī robežkontroles punktos ārpus pierobežas
No pagājušā gada 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 19 200 reižu. Vairāki ārvalstnieki robežu nelegāli šķērsot mēģinājuši vairākas reizes.
No pagājušā gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri