Tiesa paziņoja, ka Liberālā partija (PL) nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas atbalstītu tās apgalvojumu, ka vēlēšanu procesā notikusi krāpšanās.
Tiesa arī piemēroja prasības iesniedzējiem 23 miljonu reālu (4,1 miljonu eiro) sodanaudu, norādot, ka viņi gribējuši ļaunprātīgi un bezatbildīgi izraisīt tiesvedību.
Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 30.oktobrī ar nelielu pārsvaru uzvarēja kreisais eksprezidents Luiss Inasiu Lula da Silva, sakaujot galēji labējo Bolsonaru. Lula saņēma 50,9% balsu, bet Bolsonaru - 49,1%.
Bolsonaru līdz šim nav skaidri atzinis savu sakāvi, lai gan viceprezidents Amiltons Mourans to atzina dažas dienas pēc vēlēšanām. Mourans arī pauda pārliecību, ka vēlēšanas notikušas bez krāpšanās.
Bolsonaru jau pirms vēlēšanām vairākkārt apšaubīja vēlēšanu sistēmu un norādīja, ka viņš varētu neatzīt to rezultātu.
Lulas stāšanās prezidenta amatā ir paredzēta 2023.gada 1.janvārī.