Tas, ka Lukašenko baltkrieviem nepatīk, kopš 2020.gada protestiem ir skaidrs visiem, arī viņam pašam, turklāt pēc brutālās protestu apspiešanas prezidentam nav izredžu uz labām attiecībām ar Rietumvalstīm, tāpēc Putins viņam ir kļuvis par vienīgo atbalstu politiskajā, finansiālajā un drošības ziņā, skaidroja eksperte, kas pēc tautības ir baltkrieviete.
"Bet viņš vēlas palikt pie varas, viņš nebūt nevēlas būt kaut kāda Putina marionete," teica Kudzko.
Viņa uzsvēra, ka tāpēc Lukašenko cīnās visiem spēkiem, lai aizvien būtu svarīgs un pats kontrolētu notiekošo Baltkrievijas teritorijā, taču tas paliekot aizvien sarežģītāk, it īpaši kopš sākās karš.
"Krievijas karaspēks pastāvīgi atrodas Baltkrievijas teritorijā, turklāt bez viennozīmīgi skaidra mērķa - nav zināms, ko tieši viņi darīs, cik ilgi valstī paliks, un ir lielas šaubas, vai Lukašenko spētu viņiem likt valsti atstāt, ja viņš to vēlētos," sacīja Kudzko.
"GLOBSEC" viceprezidente norādīja, ka pēdējos 20 gados Lukašenko vienmēr ir centies spēlēt abos virzienos - izspēlēt gan Rietumu kārtis, gan Krievijas, cenšoties panākt sev labāko iespējamo pozīciju no abām pusēm, taču pēc 2020.gada protestiem viņa iespējas manevrēt kļuvušas ļoti ierobežotas, turklāt Baltkrievija ir ļoti atkarīga no Krievijas arī ekonomiski.
Kudzko uzsvēra, ka par spīti bravūrai, Lukašenko apzinās, ka tauta viņu neatbalsta. Viņa piekritēji noteikti nepārstāv vairākumu, turklāt daudzi no šiem cilvēkiem atbalsta Lukašenko tikai tāpēc, ka viņš ir iestāstījis, ka Baltkrievijā ir miers, tikai pateicoties viņam.
"Ja pēkšņi tas tā vairs nebūtu un Baltkrievijā sāktos militāra aktivitāte, tad Lukašenko patiktu krietni mazāk pat viņa pašreizējiem atbalstītājiem," sacīja eksperte.
Viņa uzskata, ka baltkrievu noskaņojums Lukašenko nebūt nav vienaldzīgs. "Jo vairāk cilvēki sūdzēsies, jo nervozāks Lukašenko kļūs attiecībā uz iespēju, ka var atkārtoties 2020.gada protesti, kuri var novest arī pie citādāka iznākuma," atzina Kudzko.
Eksperte ir pārliecināta, ka vairākums baltkrievu karu Ukrainā neatbalsta un absolūts vairākums, pat kādi 90%, noteikti nevēlētos būt šī konflikta daļa. Ja Baltkrievija nosūtītu savu armiju uz Ukrainu, tad valsti pārņemtu neapmierinātības vilnis, īpaši tad, ja būtu daudz kritušo.
"Ir ļoti būtiski, ka Lukašenko ir ļoti izkopis savu represiju mašīnu. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka viņam būtu ļoti grūti saglabāt kontroli pār notiekošo valstī, kaut arī ir pavisam grūti pateikt, cik masveidīgas varētu būt sabiedrības sašutuma izpausmes," teica "GLOBSEC" viceprezidente.
Pēc Kudzko teiktā, diez vai 2020.gada apjoma protesti sāktos, tiklīdz Lukašenko izsludinātu mobilizāciju, tomēr situācija kļūtu grūti vadāma - protesti notiku tad te, tad tur. Lukašenko atkal pienāktu grūti laiki un viņš pieļautu kļūdu pēc kļūdas, kas viņam būtu ļoti bīstami.
Viņa norāda, ka daudzi baltkrievi saka, ka ir pret karu, bet "ko tad es tur varu darīt", jo došanās protestēt ielās nozīmē nonākšanu ieslodzījumā, kur pret cilvēkiem izturas ļoti brutāli.
"Daudzi cilvēki Baltkrievijā izjūt bezspēcību, jo viņi apzinās, ka nekam tādam nebūtu jānotiek, bet neredz, kā viņi varētu kaut ko mainīt," izteicās Kudzko.
Runājot par migrantu krīzi uz robežas, eksperte uzsvēra, ka arī Baltkrievijas iedzīvotāji ir par šādu valsts režīma rīcību sašutuši un uzskata, ka Lukašenko nodarbojas ar cilvēku kontrabandu.
"Viņš [Lukašenko] pats sevi uzskata par spīdošu stratēģi, kurš zina, kā Rietumi reaģēs," smejoties sacīja Kudzko.
Lukašenko, pēc viņas teiktā, domājis, ka Baltijas valstis būs tik nobijušās no šāda migrantu pieplūduma, ka lūgsies to visu pārtraukt un būs gatavas atcelt sankcijas un atkal ar Minsku draudzēties.
"Viņš uzskata, ka ir iespējams šādi šantažēt Baltijas valstis un Poliju," skaidroja eksperte.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri