• Egija,
  • Egmonts,
  • Egons,
  • Henrihs,
  • Henriks
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: Krievija izdara spiedienu, lai panāktu Baltkrievijas integrāciju

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 16:05, 07.11.2021


Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien parakstīja virkni vienošanos par abu valstu ciešāku integrāciju un, kā aģentūrai LETA sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis, Krievijas puse noteikti ir izdarījusi spiedienu, lai panāktu nedaudz ātrāku Baltkrievijas integrāciju.


Foto: LETA

Viņš arīdzan norādīja, ka pušu panāktās vienošanās nav pārsteigums, jo kādu laiku jau notiek centieni integrēt Baltkrieviju Krievijā. Balodis uzsvēra, ka pagaidām parakstītās vienošanās nav publiski pieejamas, tomēr tas rada jautājumus, kad šīs vienošanās tiks praktiski īstenotas un kādā veidā. Tāpat, eksperta ieskatā ir jājautā, vai šī nebūs viena no tām reizēm, kad vienošanās paliek tikai uz papīra un praksē netiek pilnvērtīgi īstenota.

"No tā izriet vēl viens būtisks jautājums, ko Krievija aktīvi Baltkrievijai uzspiež, - militārā sadarbība un Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā. Manuprāt, arī Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā ir viens no iemesliem, kāpēc Putins izteicās, ka netiks pieļauta nekāda iejaukšanās Baltkrievijas iekšlietās no malas un ka Krievija ir gatava aizstāvēt un aizsargāt Baltkrieviju," sacīja APPC pētnieks.

Baloža ieskatā, no vienas puses, tas galvenokārt ir brīdinājums rietumvalstīm, ka Krievija ir gatava iestāties par Baltkrieviju, bet, no otras puses, tas var kļūt par savdabīgu ieganstu, ar kuru Krievija varētu pamatot savu militāro sadarbību ar Baltkrieviju, uzdodoties par Baltkrievijas aizsargu.

"Tas ir brīdinājums arī Eiropai un Ukrainai - Baltkrievija faktiski var kļūt par nosacīti jaunu fronti attiecībā pret Ukrainu, ja Baltkrievijā pastiprināsies Krievijas militārā klātbūtne. Jāņem vērā, ka Baltkrievija izlēma iegādāties bruņojumu no Krievijas. Līdz ar to rodas jautājumi par to, kā šis bruņojums tiks izmantots, kā darbosies Krievijas un Baltkrievijas kopīgi izveidotais kaujas mācību centrs. Šeit ir šķietama tendence, ka Krievijas militārā klātbūtne pastiprinās," uzsvēra Balodis.

Viņš arī uzsvēra, ka vienlaikus Krievija izdara spiedienu arī uz Lukašenko režīmu, jo, no vienas puses, Baltkrievijas autoritārais līderis ir ieinteresēts sadarbībā ar Krieviju, lai no tās saņemtu gan politisku, gan ekonomisku atbalstu. Tajā pašā laikā, pēc pētnieka domām, Lukašenko tajā saredz arī apdraudējumu pašam un režīma stabilitātei. Lukašenko ir ieinteresēts saglabāt savas pozīcijas, un tas varētu būt viens no iemesliem, kas var bremzēt panākto vienošanos īstenošanu praksē, jo Lukašenko var sākt "lavierēt", lai izvairītos no savas ietekmes vai pozīciju vājināšanās.

Runājot par to, kā tas var ietekmēt ne tikai Latviju, bet Baltijas valstis kopumā, Balodis norādīja, ka šis acīmredzami parāda, ka Baltkrievija pakāpeniski tuvinās ar valsti, kas īsteno agresīvu politiku pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī pret rietumu pasauli kopumā.

"Baltkrievijas rīcība starptautiskajā arēnā kļūst arvien mazāk neitrāla un patstāvīga, un vairāk tā tiek tuvināta Krievijas interesēm. Baltkrievija kļūst par turpinājumu Krievijas politikai un politiskajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka jāpievērš aizvien ciešāka un pastiprināta uzmanība Baltkrievijai un arī tad, ja Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā būtiski nepalielināsies," sacīja APPC pētnieks.

Jautāts, vai Eiropas Savienībai (ES) nevajadzētu pārskatīt sankcijas ne tikai pret Baltkrieviju, bet arī pret Krieviju, Balodis uzsvēra, ka šis ir fundamentāls jautājums par to, vai ES dalībvalstis ir spējīgas kopīgi lemt par vienotu pieeju attiecībām gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju.

"Saprotams, ka vienoties par sankcijām pret Baltkrieviju, iespējams, politiski ir vienkāršāk. Taču Krievijas iegrožošana ir politiski jutīgs jautājums daudzās ES dalībvalstīs. Skaidrs, ka Krievija izmanto dažādas ietekmes sviras, lai neļautu veidoties vienotai nostājai pret Krieviju. Līdz ar to tas savā ziņā kļūst par Eiropas valstu nacionālās politikas jautājumu, vai ir politiskā griba, apņēmība un izpratne par to, kā veidot attiecības ar Krieviju un kā iegrožot Krievijas mēģinājumus graut rietumvalstis un rietumvalstu sadarbību," sacīja pētnieks.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Ukraiņi likvidējuši krievu 155.jūras kājnieku brigādes komandieri

Ukrainas armija likvidējusi Krievijas 155.jūras kājnieku atsevišķās brigādes jauniecelto komandieri pulkvedi Sergeju Iļjinu, ceturtdien oficiāli apstiprinājušas Krievijas varasiestādes.

Pasaule Krievija meklēšanā izsludina uzņēmēju Čičvarkinu

Krievijas Iekšlietu ministrija meklēšanā izsludinājusi Lielbritānijā dzīvojošo krievu uzņēmēju un Kremļa kritiķi Jevgēņiju Čičvarkinu, liecina informācija ministrijas datu bāzē, ko pamanījis izdevums "Mediazona".

Pasaule Tramps paziņo par 35% muitas tarifu Kanādas precēm no 1.augusta

Kanādas preču eksportam uz ASV no 1.augusta tiks noteikts 35% muitas tarifs, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Kanādas premjerministram Markam Kārnijam.

Pasaule Argentīnas eksprezidents Fernandess tiks tiesāts par korupciju

Tiesnesis Argentīnā ceturtdien nolēma, ka bijušais valsts prezidents Alberto Fernandess tiks tiesāts par korupciju, kas saistīta ar valdības departamentu apdrošināšanas līgumiem viņa prezidentūras laikā.

Lasiet arī

Sabiedrība ĀM valsts sekretārs apliecina Cihanouskai Latvijas atbalstu

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons apliecinājis Baltkrievijas demokrātisko spēku līderei Svjatlanai Cihanouskai Latvijas atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, informēja ĀM.

Pasaule Baltkrievijā apžēloti 42 politieslodzītie

Baltkrievija trešdien apžēlojusi 42 politieslodzītos, vēsta oficiālie mediji un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.

Pasaule Baltkrievijā vismaz 33 cilvēki nosūtīti uz piespiedu psihiatrisko ārstēšanu

Baltkrievijā kopš 2020.gada vismaz 33 cilvēki, tai skaitā piecas sievietes, nosūtīti uz piespiedu psihiatrisko ārstēšanu par nepakļaušanos varasiestādēm, atsaucoties uz cilvēktiesību ekspertiem, ziņo televīzijas kanāls "Current Time".

Pasaule Lietuvas robežsargi piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju sešus migrantus

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī piespieduši doties atpakaļ sešus nelegālos imigrantus, kas nelikumīgi mēģināja iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, piektdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.