Rinkēvičs: Gan Latvija, gan Ungārija iebilst pret automātiskām migrantu kvotām

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Eiropas Savienības dienaskārtībā esošos jautājumus. Rinkēvičs minēja, ka abas valstis patlaban apsver tālākos soļus saistībā ar "negodīgo mobilitātes regulu", kas paredz nosacījumus darbībai starptautiskajā autopārvadājumu tirgū. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija un Ungārija domā par to, kā šo regulu varētu apstrīdēt.

Puses pārrunājušas ne tikai migrācijas jautājumus, bet arī sadarbību tādās starptautiskajās organizācijās kā ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO). Tāpat noritējušas sarunas par ES ārpolitiku Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas kontekstā un par minoritāšu tiesību jautājumiem.

Rinkēvičs pavēstīja, ka tikšanās laikā notikusi plaša domu apmaiņa par vairākiem jautājumiem, piemēram, amatpersonas apspriedušas jautājumus, kas skar Eiropas Padomes darbu, ņemot vērā, ka Ungārija pavisam drīz uzņemsies priekšsēdētāja lomu šajā organizācijā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Eiropas Padome ir viena no būtiskākajām organizācijām, kas darbojas gan cilvēktiesību aizsardzības jomā, gan aspektos, kas skar sadarbību demokrātijas stiprināšanā. Latvijas ārlietu ministrs norādīja uz vēlmi pēc plašas diskusijas Eiropas Padomes Ministru komitejā par to, kā Krievija ignorē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, jo sevišķi gadījumā, kas saistās ar Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju.

Latvijas ārlietu ministrs žurnālistiem sacīja, ka tikšanās laikā daudz runāts par divpusējām attiecībām. Šogad Latvija un Ungārija atzīmē simts gadu jubileju kopš savstarpējās atzīšanas un diplomātisko attiecību nodibināšanas, kā arī trīsdesmit gadus kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Ungārija ir viens no Latvijas lielākajiem reģionālajiem partneriem ekonomikā. Starp valstīm ir labi politiskie kontakti, sadarbība kultūras jomā, kas ietekmēta Covid-19 pandēmijas dēļ. Latvijas ārlietu ministrs arī pateicās Ungārijai par lēmumu 2022.gada otrajā pusē uzņemties Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, uzsverot, ka Ungārija vienmēr bijusi atbalstoša Baltijas valstu drošības nodrošināšanā.

Savukārt Ungārijas ārlietu un tirdzniecības lietu ministrs uzsvēra, ka Latvija un Ungārija vienmēr ir spējušas uzturēt draudzīgas un koleģiālas attiecības, jo abām valstīm ir līdzīga vēsturiskā pieredze. Gan Latvija, gan Ungārija ir cīnījušās par savu suverenitāti un atguvušas savu neatkarību.

Sijjārto norādīja, ka starptautiskā sadarbība Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvusi vēl nozīmīgāka. Viņš uzsvēra, ka abas valstis iespēju robežās ir viena otrai palīdzējušas, piemēram, konsulārajās daļās tikusi nodrošināta iespēja Ungārijas un Latvijas pilsoņiem saņemt nepieciešamās vīzas, tādā veidā stiprinot valstu diplomātisko pārstāvniecību visā pasaulē.

Ungārijas ārlietu un tirdzniecības lietu ministrs vērsa uzmanību, ka tikšanās laikā tika pārrunāta arī ES paplašināšana. Pēc Sijjārto paustā, Ungārija atbalsta tālāku ES paplašināšanās procesu, jo ir nepieciešams kompensēt Lielbritānijas izstāšanos. Viņš norādīja, ka ES nepieciešamas jaunas dalībvalstis, kas varētu stiprināt bloku un palielinātu ES politisko un ekonomisko svaru pasaulē.

Tāpat Sijjārto norādīja, ka Ungārija iebilst pret obligātajām migrācijas kvotām un plāno turpināt iestāties pret ES mēģinājumiem tās uzspiest. Tāpat viņš uzsvēra, ka Ungārijai kā NATO dalībvalstij ir svarīga Latvijas drošība un paziņoja, ka Ungārija atkārtoti uzņemsies vadošo lomu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. Ungārijas ārlietu un tirdzniecības lietu ministrs pauda prieku, ka Latvija pievienojusies NATO misijai Kosovā, jo Ungārija uzņēmusies vadošo lomu arī šajā misijā, lai nodrošinātu stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.

Sijjārto paziņoja, ka Ungārija atbalsta Latvijas kandidatūru uz nepastāvīgā ANO Drošības padomes locekļa amatu laikposmā no 2026.gadam līdz 2027.gadam.