Indra Roga Nacionālajā teātrī gatavo jaunu versiju «Indulis un Ārija» (+VIDEO)

Šī gada septembrī Latvijas Nacionālais teātris jauno sezonu atklās, godinot Raiņa 160. jubilejas gadu. Raiņa lugas "Indulis un Ārija" jauniestudējums Indras Rogas interpretācijā taps kā kopdarbs ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija", kas diriģenta Māra Sirmā vadībā piedalīsies visās izrādēs. Mūzikas autors Ēriks Ešenvalds. Titullomās Kārlis Reijers un Agnese Budovska. Pirmizrāde 2025.gada 20.septembrī.

Luga “Indulis un Ārija” sarakstīta trimdā Šveicē, Kastaņolā. Lugas ieceres veidojušās, sākot no 1906. gada, kad dzejnieks pievērsa pastiprinātu uzmanību Latvijas vēsturei, īpaši 13. gs. notikumiem. Rainis bija iecerējis plašu Latvijas vēsturei veltītu lugu ciklu, traģēdiju “Indulis un Ārija” skatot kā iespējamu turpinājumu lugā “Uguns un nakts” (1905) risinātajām idejām. Traģēdijas tapšanā nozīmīgi bijuši gan latviešu, gan vācu avoti, kurus konkretizē Raiņa personīgās bibliotēkas grāmatas ar dzejnieka atzīmēm.

Traģēdijas sižetā cieši savijušies indivīda pārdzīvojumi un tautas likteņa tēma. Dzejnieks minējis, ka lugas notikumu laiks ir “kūru brīvības karš ap 1243. g.”, t. i., notikumi, kas risinās Kurzemē un saistīti ar Livonijas krusta karu ceturto posmu. Rainis pievērsis uzmanību vācu bruņinieku iebrukumam Baltijā un cīņām ar lietuviešu un kuršu ciltīm. Tomēr pagātnes norises ir tikai fons dzejnieka interesei par vēstures attīstību noteicošajiem faktoriem, viņa demokrātisko un humāno uzskatu izpausmei. Lugas filozofijas centrā ir doma, ka naids nevar kļūt par vēstures virzītāju, tā vietā jānāk mīlestībai un gara brīvībai kā cilvēku un tautu saprašanās veicinātājai.

Traģēdijas sižets aizsākas ar vācu komtura meitas Ārijas nonākšanu kuršu un lietuviešu gūstā pēc baltu cilšu zaudētas kaujas. Šajā situācijā briest atriebes vēlmes, rodas doma izmantot Āriju par ķīlnieci sarunās ar vāciešiem, un dzimst arī Induļa un Ārijas mīlestība, kas kuršu vadoni virza uz cēlu rīcību, atdodot Āriju viņas tēvam, kurš apmeties vācu iekarotajā Embūtes pilī. Pie pils vārtiem Indulis nespēj atstāt Āriju, taču nespēj arī ilgstoši palikt starp vāciešiem, kaut gan tiek gatavota kuršu kristīšanas ceremonija un Induļa un Ārijas kāzas. Indulis atstāj pili un atgriežas pie kuršiem, vēlāk viņam seko Ārija, taču viņi abi tiek ierauti jaunos karojošo pušu konfliktos. Lugas finālā Ārija tiek nonāvēta, un mirst arī Indulis.

Luga “Indulis un Ārija” pirmo reizi publicēta Anša Gulbja apgādībā Pēterburgā 1911. gada decembrī. Pirms izrādes Rainis nosūtīja uzveduma veidotājiem īsas piezīmes par svarīgāko tēlu raksturiem. Iestudējuma režisors bija Teodors Amtmanis, kurš pats atveidoja Uģa lomu. Induļa tēlotājs bija Alfreds Amtmanis-Briedītis, vēlāk arī Eduards Smiļģis, Ārijas lomā – Tija Banga un Lilija Ērika, Mintautu atveidoja Ādolfs Kaktiņš un Vilis Segliņš, Vizbulīti – Biruta Skujeniece un Mirdza Šmithene. Izrādes scenogrāfiju veidoja Jānis Kuga. Līdz sezonas beigām notika trīsdesmit izrādes. Tomēr Rainis pēc iepazītajām atsauksmēm pauda neapmierinātību ar uzvedumu, it īpaši saistībā ar nesaskaņotajiem īsinājumiem lugas tekstā. Nākamajā sezonā režisors turpināja strādāt pie iestudējuma, un izrāde palika Jaunā Rīgas teātra repertuārā līdz pat tā darbības beigām 1915. gadā. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gada 23. martā, notika “Induļa un Ārijas” pirmizrāde Liepājas Latviešu teātrī, savukārt bēgļu gaitās Petrogradā Jaunais Pēterpils latviešu teātris lugu izrādīja 1916. gadā. 1920. gada 19. novembrī ar Raiņa traģēdijas “Indulis un Ārija” iestudējumu E. Smiļģa vadībā tika atklāts Dailes teātris. Atkārtoti E. Smiļģis lugu iestudēja 1930. gadā, atzīmējot Dailes teātra desmit gadu jubileju. 1938. gadā Raiņa luga iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī Jāņa Zariņa režijā. 20. gs. 20.–30. gados traģēdija uzvesta arī Liepājas Jaunajā teātrī (1923), Ventspils teātrī (1924), Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī (1924), Valmieras dramatiskajā teātrī (1925), Jelgavas Latviešu teātrī (1925), Cēsu teātrī (1925), Zemnieku drāmas teātrī (1935), Latgales teātrī Rēzeknē (1938). 1950. gadā E. Smiļģis veidoja jaunu inscenējumu Dailes teātrī.

Iestudējumā izcēlās Lilita Bērziņa Ārijas lomā, Mintauta atveidotājs Artūrs Filipsons un Uģa tēlotājs Harijs Liepiņš. 1965. gadā luga “Indulis un Ārija” iestudēta Jaunatnes teātrī. Induļa lomā viesojās Dailes teātra aktieris H. Liepiņš. Lugas uzvedums 1965. gadā tika sagatavots arī Liepājas teātrī Nikolaja Mūrnieka režijā. 1971. gadā tapa jauns iestudējums Dailes teātrī aktiera Edgara Zīles vadībā. Režisors Arnolds Liniņš traģēdiju “Indulis un Ārija” 1987. gadā Dailes teātrī iestudēja vairākos tēlotāju sastāvos. Mintauta lomā uzstājās H. Liepiņš, kurš šīs Raiņa lugas dažādos iestudējumos atveidojis vairākus nozīmīgus tēlus. Režisors Mihails Kublinskis lugu 1999. gadā iestudēja Latvijas Nacionālajā teātrī ar Normundu Laizānu Induļa un Indru Rogu Ārijas lomā. 2014. gadā režisors Sergejs Zemļanskis (Сергей Юрьевич Землянский) Liepājas teātrī iestudēja izrādi pēc Raiņa lugas “Indulis un Ārija” motīviem. Uzvedums veidots bez teksta, konfliktus risinot un personu attiecības atklājot ar dejas un kustību starpniecību. 20. gs. sākumā darbu pie operas “Indulis un Ārija” pēc Raiņa traģēdijas sižeta uzsāka komponists Alfrēds Kalniņš. Uzrakstīts operas pirmais cēliens, ar kuru komponists Kastaņolā iepazīstināja Raini, tomēr darbs netika pabeigts.