Visi Rīgas porcelāna noslēpumi apkopoti grāmatā (+VIDEO)

Rīgas Porcelāna muzejs laiž klajā grāmatu - tulkojumu angļu valodā interviju krājumam "Porcelāna stāsti. Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas"

2020.gadā Rīgas Porcelāna muzejs izdeva grāmatu "Porcelāna stāsti". Ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu un interesi, 2024.gada sākumā muzejs laida klajā atkārtotu šī grāmatas latviešu valodas izlaidumu. Savukārt šī gada beigās, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam, ir sagatavots izdevuma tulkojums angļu valodā - "Porcelain Stories. Memories of Riga Porcelain Factory Employees".

Angļu valodas izdevums ļaus plašākai auditorijai tuvāk iepazīties ar Latvijas porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturi, tās dažādajiem dalībniekiem, radītajām vērtībām un atstāto mantojumu. Mutvārdu vēstures pieeja sniegs iespēju tieši un autentiski atklāt cilvēku domas, pieredzi un vērtējumus, ļaujot būtiski dokumentēt Latvijas mākslas un kultūras vēsturi, īpaši laikā, kad politiskās lielvaras cenšas pakļaut un pārņemt citu tautu kultūras naratīvus.

Grāmatā "Porcelain Stories [..]" apkopotas intervijas ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) darbiniekiem, kas stāsta par savu dzīvi, darbu rūpnīcā un vērtē laikmeta notikumus. Intervijās piedalās divdesmit viena persona, kuru dzīvesstāsti aptver periodu no 20.gadsimta 40. gadiem līdz 21.gadsimta sākumam. Atmiņās dalās bijušie "porcelānisti", sākot no vienkāršās formētājas-lējējas līdz pat rūpnīcas direktoram. Angļu valodas versija, atšķirībā no latviešu izdevuma, papildināta ar plašāku ilustratīvo materiālu, kas sniedz detalizētāku priekšstatu par Latvijas rūpnieciskās mākslas un, īpaši, porcelāna industrijas raksturu apskatāmajā periodā. Izdevumu ir sagatavojis Rīgas Porcelāna muzeja kolektīvs. Izdevuma tulkojumu veicis tulkotājs Filips Jānis Birzulis, bet redaktūru un korektūru angļu valodā - tulkotājs Džeids Vils (Jayde Will).

Izdevumā atrodama informācija par RPR 1. iecirkni, kas atradās Maskavas ielā 257 (tagad Latgales iela), un par tā darbību, kuru atceras mākslinieces Iveta Aigare, Dace Blūma, Natālija Laminska, Aija Mūrniece un Antoņina Paškēviča, mākslinieks Kārlis Knopkens, Konstruktoru biroja darbinieks Jānis Birnis, Ķīmijas laboratorijas priekšniece Tatjana Borovkova un rūpnīcas galvenā tehnoloģe Natālija Molotoka, kā arī formētājas-lējējas Vizbulīte Irbīte un Maija Radugina, kā arī bibliotēkas vadītāja Olga Zdebska. Šobrīd par šī grandiozā iecirkņa darbību liecina tikai skurstenis, kas atrodas iepirkumu un izklaides centra "Akropole" teritorijā, taču savulaik, 19. gs. vidū bija porcelāna industrijas šūpulis Rīgā - Kuzņecovu dzimtas otrā no astoņām porcelāna rūpnīcām bij. Krievijas impērijā.

Par RPR 2. iecirkni, kas atradās Lēdurgas ielā 3 un bija saistīts ar Jesena dzimtas vārdu un formāli vēl eksistē teritorijas un ēku ziņā, stāsta mākslinieces Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa, galvenais inženieris Zigurds Konstants, Tehniskās kontroles nodaļas meistare Rasma Krastiņa, Dekoru ceha meistare Skaidrīte Rosicka, modelētājs un vēlāk dizainers Āris Segliņš, Kapseļu ceha meistare Marija Sorokina un Porcelāna ceha priekšniece Aija Strupe.

Visi šie stāsti ne tikai atklāj darba dzīvi un darbinieku nopelnus, bet arī iztirzā rūpnīcas likvidāciju 1990. gados. Viens no intervētajiem - AS "Latelektrokeramika" direktors Ulduzhans Ahmedovs - stāsta par ēku, cilvēkiem un rūpniecību, kā arī to, kas ar rūpniecisko mantojumu notika pēc rūpnīcas slēgšanas 2000.gadu sākumā.

Grāmata ir ilustrēta ar vairāk nekā divsimt attēliem - vēsturiskām fotogrāfijām, priekšmetu attēliem, zīmējumiem, skicēm un dokumentiem, kas iegūti no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma un zinātniskā arhīva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un Dizaina muzeja krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības arhīva, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājuma, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un privātpersonu kolekcijām.

Grāmata, kas sastāv no 280 lappusēm, ļauj iegūt unikālu ieskatu Latvijas industriālajā kultūrā padomju okupācijas laikā un periodā īsi pēc neatkarības atgūšanas, kas ir maz apzināta un pētīta tēma. Ar šo izdevumu mantojums kļūst pieejams arī starptautiskai auditorijai, kam līdz šim tas bija svešs valodas barjeras dēļ.

Izdevuma tapšanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.