Šī gada 6. februārī plkst. 16.00 Vienības nama Poļu kultūras centrā (Varšavas iela 30) tiks atklāta izstāde “Porcelāna burvība”, kurā eksponētas Rīgas porcelāna fabrikas tējas un kafijas servīzes no Anitas Regžas privātkolekcijas.
Izstādē varēs aplūkot servīzes, kas porcelāna fabrikā tapušas laika posmā no 1939. līdz 1997. gadam, tostarp tādas kā “Bitīte”, “Laima”, “Ausma”, “Sakta”, “Aija”, ”Rīga”, “Sigulda”, “Vita”, “Marianna” u. c. Apmeklētājiemā tā būs arī iespēja iepazīties ar ilggadējās Rīgas porcelāna rūpnīcas mākslinieces Beatrises Kārkliņas gleznotajiem meistardarbiem, kas papildina katru no servīzēm un rada tām īpašu noskaņu. Ieeja izstādē bez maksas, un Vienības nama Poļu kultūras centrā tā būs skatāma līdz 4. martam.
Anitas Regžas kolekcija ir veidota daudzu gadu garumā, tajā piedaloties visai ģimenei, un tās iedvesmas avots ir bijušas mātes un vecmāmiņas atstātās porcelāna servīžu daļas.
"A/S M.S.Kuzņecovs" un "J.Jesena porcelāna fabrikas" tradīcijas noteica, ka kafijas servīze 6 personām sastāv no kafijas kannas, cukurtrauka, krējuma kannas, 6 krūzēm, apakštasēm un deserta šķīvjiem. Lielais servējamais šķīvis – kūku šķīvis, varēja būt komplektā vai arī iegādājams atsevišķi. Arī pēc 1940.gada abas rūpnīcas kafijas servīzes turpināja veidot šādā pat salikumā, vienīgi kūku šķīvis savu stabilo vietu komplektā pazaudēja. Vienlaikus uzvaras gājienu uzsāka tējas servīzes, kurās kafijas kannas vietā nāca tējkanna, savukārt deserta šķīvju vietā nostājās cepumu bļoda. Kopš tā laika servīžu sastāvs palika praktiski nemainīgs.
Tādas populāras pirmskara formas kā "Rubenss", "Tauta" un "Maija" tika ražotas abos – kafijas un tējas variantos, savukārt "Ping-pong"bija tikai kafijas versijā.
Jaunu pavērsienu servīžu stilistikā ieviesa Zina Ulste, 1954.gadā radīdama divas atsevišķas servīzes, kuras vienoja nosaukums "Laima" – tējas servīzi "Laima" un kafijas servīzi "Laima". Saglabājot vienotu stilu un izmantojot vienādus dekoratīvos paņēmienus, katrai no tām tika veidotas atšķirīgas formas: tējas servīzei visi centrālie priekšmeti bija formās kuplāki, un arī krūžu un apakštašu lielums atšķīrās.
Turpmākajos gados Rīgā servīzes pārsvarā ražoja vai nu kā tējas, vai kafijas servīzes:
kafijas servīzes - "Alfa", "Daina", "Ausma", "Stella", "Saulīte", tējas servīzes - "Bitīte", "Sakta", "Marijka", "Jūrmala".
Servīžu pielietojuma atšķirību norādīja vispirms jau dažādie kannu un krūžu lielumi, kā arī cepumu bļodas vai deserta šķīvju esamība. To gadu izņēmums bija servīze "Augstā", kurai bija gan kafijas kanna, gan arī tējkanna.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri