• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ventspilnieki un viesi aicināti uz izcilu koncertu «Latvijas» zālē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
VS.LV 15:28, 23.07.2024


Tā piedāvā augstas kvalitātes akustiku, inovatīvu dizainu un daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu.


"Latvijas" lielā zāle.

Ventspilī koncertzāle "Latvija" atzīmēs savu piecu gadu jubileju ar īpašu koncertu 2024.gada 27.jūlijā plkst.18.00. Šis unikālais notikums iezīmē piecus gadus, kopš koncertzāle atvērusi durvis apmeklētājiem un kļuvusi par nozīmīgu kultūras centru Kurzemē un visā Latvijā.

Izcili mākslinieki

Jubilejas koncertā piedalīsies daudzi pazīstami mākslinieki un komponisti, kas publiku aizraus ar daudzveidīgu un iespaidīgu priekšnesumu programmu. Koncerta viesu sarakstā ir ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi (Azadeh Maghsoodi), saksofonists Renārs Lācis, sieviešu koris "Venda", soliste Rūta Pāvulēna, koris "Ventspils", komponisti Ēriks Ešenvalds un Vilnis Šmīdbergs, kā arī diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Koncerta programma solās būt emocionāli piesātināta un piedāvās piedzīvot neaizmirstamu vakaru.

Jubilejas koncerta programma

Koncertu atklās Ērika Ešenvalda īpaši Ivetai Apkalnai komponētais ērģeļkoncerts "Okeāna balss" (Voice Of The Ocean), piepildīts ar varenību, spēku, ilgām un mieru. Pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna ir Ventspils koncertzāles "Latvija" Klais ērģeļu "krustmāte" un Hamburgas Elbas filharmonijas Klais ērģeļu goda ērģelniece. Jubilejas koncertā izskanēs emocionāli viens no spēcīgākajiem ventspilnieka Viļņa Šmīdberga opusiem "Elēģija", tas veltīts komponista brāļa piemiņai. Skaņdarbus atskaņos pasaulē atzītais Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma.

Latvijas Radio koris jubilejas koncertā izpildīs Ērika Ešenvalda skaņdarbu "Rasa" ar jaunās dzejnieces Rasas Maijas Ārmales dzeju, kā arī uzstāsies kopā ar talantīgo vijolnieci Azadi Magsodi. Pianists Reinis Zariņš spēlēs vienu no koncertzāles unikālajiem instrumentiem, pasaulē lielākās vertikālās klavieres, kuras izgatavojis Dāvids Kļaviņš. Reiņa Zariņa izpildījumā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha un Breda Meldau (Brad Mehldau) skaņdarbus. Īpašu priekšnesumu sniegs jaunā Ventspils soliste Rūta Pāvulēna, saksofonists Renārs Lācis, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda" un ērģelniece Iveta Apkalna. Nozīmīga koncerta programmas daļa būs Ventspils rakstnieku un dzejnieku Dagnijas Zigmontes, Mārtiņa Kalndruvas, Ulda Krasta un vairāku jauno dzejnieku tēlojumi.

Jubilejas koncerta kulminācija būs Ērika Ešenvalda apjomīgā skaņdarba "Debess litānija" atskaņojums, kurā piedalīsies visi koncerta dalībnieki un diriģents Sigvards Kļava. Teicēja balss būs ierakstā dziedošais vīrs Augusts no Skaistkalnes, kuru ierakstījis Sigvards Kļava unikālā ekspedīcijā Latgalē kopā ar Uģi Brikmani. Skaņdarba pamatā ir dzejnieka Friča Bārdas dzejas rindas un aicinājums sekot "tai gaismai, kas kā brīnums no dvēseles ceļas, tai gaismai, kur spēkus pat saule un zvaigznes smeļas."

Muzikālais vakars

Jubilejas vakara noslēgumā plkst.21.00 koncertzāles brīvdabas estrādē varēs izbaudīt muzikālu vakaru, kurā vasarīgu atmosfēru radīs Ventspils bigbenda mūziķi, soliste Ance Jankovska, Renāra Lāča vadībā. Koncertā tiks izpildīti dažādu laikmetu, stilu populārā un džeza mūzika. Vēlāk iepazīsim ievērojamu ventspilnieku dziesmu izlasi DJ Johansona salikumā. Ieeja vakara pasākumā būs bez maksas.

Piecu gadu svinības

2024.gadā koncertzāles "Latvija" piektās jubilejas svinības aizrit visa gada garumā ar spilgtiem un plašā klausītāju lokā lielu atzinību guvušiem notikumiem. Neatkārtojamais Trīs Osokinu koncerts, publikas stāvovācijām pilnais Ivetas Apkalnas un kora "Latvija" koncerts, Bēthovena Piektās simfonijas atskaņojums, Liepājas Simfoniskā orķestra un Guntara Freiberga marimbas zvaigžņu stunda, Aivja Gretera, Vensāna Likā un "Sinfonietta Rīga" krāšņais koncerts ar Jēkaba Jančevska jaundarba pirmatskaņojumu, grandiozais Gustava Mālera Otrās simfonijas atskaņojums, pasaules mūzikas šarms un daudzi citi vēl gaidāmi kultūras notikumi koncertzāles jubilejas gadā.

Unikālie instrumenti un nākotne

Ventspils koncertzāles lepnums ir divi pasaules līmeņa unikāli mūzikas instrumenti - koncertērģeles, kas tapušas uzņēmumā "Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG" Vācijā, un šobrīd pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres "Kļaviņš M470i", ko radījis klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš. Koncertzāles projekta autors ir arhitekts Deivids Kuks. Ēku raksturo pārdomātie energoefektivitātes risinājumi un daudzfunkcionāls telpu plānojums, kas ļauj zem viena jumta veiksmīgi līdzdarboties koncertzāles "Latvija" Lielajai un Mazajai zālei, Mūzikas vidusskolai, Mūzikas bibliotēkai un skaņu ierakstu studijai. Koncertzāles unikalitāti akcentē arī atveramā siena, kas koncertzāles Mazo zāli pārveido par āra skatuvi.

Lieliskā akustika

Koncertzāle "Latvija" ir viena no modernākajām un tehnoloģiski attīstītākajām koncertzālēm Eiropā. Tā piedāvā augstas kvalitātes akustiku, inovatīvu dizainu un daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu. Koncertzāle ir atvērta visu gadu, piedāvājot dažādu žanru un stilu pasākumus, kas piesaista apmeklētājus no visas Latvijas un ārvalstīm. Koncertzāles arhitektūra un akustika ir izstrādāta tā, lai sniegtu visaugstākās kvalitātes mākslinieciskos priekšnesumus. Koncertzāle "Latvija" ir mūzikas, mākslas un izglītības telpa ar unikālu saturu, to raksturo izcila akustika, izmeklēts repertuārs un plašas tehniskās iespējas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīs ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

Ekonomikas ministrija (EM) nākamgad uzņemsies papildu ilgtermiņa saistības 1 841 809 eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, otrdien nolēma valdība.

Kultūra Kadirovs Pugačovu nosauc par tautas ienaidnieci

Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs Krievijas populārās mūzikas leģendu Allu Pugačovu nodēvējis par tautas ienaidnieci, šādi reaģējot uz dziedātājas neseno interviju, kurā viņa atzinīgi izteicās par bijušo Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".

Kultūra Izdots albums «Pauls. Busulis. Keišs. Šekspīrs. Soneti» (+VIDEO)

Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm.

Kultūra Plāno divas reizes palielināt biļešu cenas sešos memoriālajos muzejos

Valdība plāno divas reizes palielināt biļešu cenas sešos memoriālajos muzejos, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta anotācijas.

Lasiet arī

Ekonomika Aptauja: Cilvēki retāk iegādājās preces ar atlaidēm

Līdz 30% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas iegādājas preces ar atlaidēm, liecina pētījumu aģentūras "Tribus" šogad veiktās aptaujas dati.

Kriminālziņas Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Sabiedrība Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Palkovu

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Sabiedrība Satiksmes ministrs: Pasažieru pārvadājumu sistēmā ir ielaistas problēmas

Pasažieru pārvadājumu sistēmā Latvijā ir ielaistas problēmas, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" vērtēja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Sabiedrība Rēzekne kļūs draudzīgāka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (+VIDEO)

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību".

Ekonomika «Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.