Drāma "Marijas klusums" stāstīs par slaveno latviešu aktrisi (+VIDEO)

4.aprīlī pirmizrādi piedzīvos režisora Dāvja Sīmaņa vēsturiskā drāma "Marijas klusums", kas veidota studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju "Broom Films". Filma ir veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri. 74. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā filmai piešķirta Ekumēniskās žūrijas balva.

"Marijas klusums" radošā komanda ir režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Paulius Kilbauskas un Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa un producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Galvenajās lomās - Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš.

Marija Leiko dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīgā būvuzrauga ģimenē. Mācījās B. Reiņa meiteņu privātskolā, kuru beidza 1903. gadā. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un "Apollo" teātrī Grīziņkalnā (1907—1908), pēc tam studēja Vīnes ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā (1909—1910). Strādāja Frankfurtes pie Mainas Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916), Leipcigas Pilsētas teātrī (1912—1914), Minhenes Kamerteātrī (1917).

1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un Lia Mara bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes. Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Murnava. Visvairāk kinolomu Leiko bija dzīvesbiedra Jāņa Gūtera filmās. Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot Nacionālajā teātrī. Pēc Hitlera nākšanas pie varas viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.

Uzzinot par meitas Noras nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā Tbilisi, viņa ar vilcienu devās uz PSRS. Atceļā Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve". 1937. gadā, sākoties Lielajam teroram, NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu apcietināta un nošauta Butovas poligonā Piemaskavā.