• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atklāta slavenās mākslinieces Birutas Delles jubilejas izstāde (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
VS.LV 07:45, 27.01.2024


. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus.


Mākslinieces Birutas Delles pašportrets.

Nesen savu 80. dzimšanas dienu nosvinēja slavenā latviešu māksliniece Biruta Delle, kuras jaunākās gleznas ir apskatāmas mākslas galerijā "Daugava".

Izstāde “Mans kalns. 2023. gads ”, redzami speciāli jubilejas izstādei tapuši 12 darbi.

Biruta Delle (1944) ir augstu novērtēta un izstāžu apmeklētāju mīlēta latviešu māksliniece, kura glezno jau vairāk nekā sešdesmit gadu. Pedagogs Ansis Stunda mācīja viņu individuāli, jo saskatīja īpašu apdāvinātību. “Brīvā laika man vairs nebija – nekad. Bet es to arī negribēju,” Delle raksta autobiogrāfijā (2007). Pēc pāris gadu studijām Latvijas Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna viņa augstskolu pameta. Atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā “Kaza”. Neskatoties uz nepabeigto izglītību, Birutas Delles darbus no 1967. gada pieņēma izstādēs. 1979. gadā viņa sarīkoja pirmo no vairākām personālizstādēm Latvijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, 1993. gadā – Valsts mākslas muzejā (tagad – LNMM).

Padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: autores darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi autsaideri. Tomēr fokusā nešaubīgi atradās māksla: “Visu ģimeni pakļāvu mālēšanai. Nejutos vainīga, jo nekad neesmu izjutusi sevi kā sievieti – māti vai sievu. Es vienmēr esmu bijusi gleznotāja, kurai ir jāpilda sievietes pienākumi.”

Biruta Delle bija ļoti ražīga, realizēja pārdrošus projektus – iekārtoja darbnīcas tālu no Rīgas, strādāja ar audzēkņiem neformālā studijā –, taču daudz kas no šādi radītā pazudis vai gājis bojā. Arī viņas daiļrade ietvēra divus virzienus: fanātiskas dabas, āra studijas, īpaši pievēršoties silto un vēso laukumu attiecībām, un vērienīgas daudzfigūru kompozīcijas, kurās izpaudās spilgtā iztēle. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus, tomēr ar šo virzienu viņu saista vairāk automātiskās skicēšanas prakse nekā stila formālās pazīmes.

Mākslinieces rokraksts ļauj nekļūdīgi tos atpazīt vispārējā mākslas ainā, tomēr katra ekspozīcija demonstrē jaunas saturiskas un izteiksmes nianses Delles mākslā. Tā arī šoreiz – jaunie darbi ir koši, spējas enerģijas pilni, kurus vieno lēzena kalna motīvs. Dažādās toņkārtās, ar neiztrūkstošiem delliski - līganiem koku zarojumiem apvīto kompozīciju centrālais tēls ir cilvēks, kas atrodas šo koku tīklojumā.

Pārsvarā viens (tomēr ne vienmēr) tas pārvietojas pa saules gaismas un ēnu laukumiem, kas veido viņa dzīves telpu. Lai arī vārdos aprakstāmas, tomēr gleznotās ainas ir irreālu, trauksmainu izjūtu piestrāvotas, kas, šķiet, ir gaišas un cerību raisošas.

Izstādes “Mans kalns.2023.” darbu palete ir transformējusies gaišu mēļi rozā un zeltaini- rūsganu krāsu virzienā, kura stāsta par mākslinieci ko jaunu. Izstāde ilgs līdz 24. februārim


Biruta Delle. "Mans kalns kūst". 2023./ audekls,eļļa.
Biruta Delle. "Mans kalns kūst". 2023./ audekls,eļļa.

Biruta Delle. "Meitene šūpolēs". 2023./ audekls,eļļa.
Biruta Delle. "Meitene šūpolēs". 2023./ audekls,eļļa.

Biruta Delle. "Pavasaris krūmos". 2023. / audekls,elļa.
Biruta Delle. "Pavasaris krūmos". 2023. / audekls,elļa.

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Baznīca un valdība nespēj vienoties par ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Kultūra Daugavpilī tiks atvērta grāmata par katoļu vadoni un mocekli Benediktu Skrindu

Viļānu klosterī un draudzē viņš kalpoja līdz mūža beigām.

Kultūra Par gada rīdzinieku atzīst filmu veidotāju Gintu Zilbalodi

Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2024" šogad piešķirta filmu veidotājam Gintam Zilbalodim par izciliem sasniegumiem animācijas mākslas radīšanā, veicinot Rīgas un Latvijas vārda atpazīstamību pasaulē.

Kultūra «‎Mērnieku laiki»‎ tiks pārrakstīti mūsdienu latviešu valodā (+VIDEO)

Restaurējot romānu tiktu radīta jauna pieeja kultūras mantojuma pieejamībai Latvijā plašā kontekstā.

Lasiet arī