Klausītāji augstu vērtē latviešu simfonisko mūziku (+VIDEO)

19.janvārī uz "Lielās ģildes" skatuves satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri: "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris", "Latvijas Nacionālās operas orķestris", kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un "Liepājas Simfoniskais orķestris". Programmā latviešu komponistu - Andra Vecumnieka, Pētera Plakida, Viļņa Šmīdberga, Ādolfa Skultes un Pētera Barisona skaņdarbi. Koncerta soliste - pianiste Agnese Egliņa.

"Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts" jau teju divdesmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Arī šoziem 2005.gadā aizsāktā tradīcija turpinās - 19.janvārī uz "Lielās ģildes" skatuves atkal satiekas Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri un skan spilgti latviešu komponistu, tostarp vairāku 2024.gada jubilāru, opusi.

Vakaru ieskandinās "Liepājas Simfoniskais orķestris", diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, suminot šogad 60. dzimšanas dienu svinošo Andri Vecumnieku! ""Prelūdija un fūga" simfoniskajam orķestrim ir viens no maniem dinamiskākajiem, intensīvākajiem un spriegākajiem darbiem," atzīst skaņradis, kurš savā mūzikā nevairās būt demokrātisks, labprāt arī pajoko un meistarīgi stilizē. Izcils stilizētājs un viegli sarkastisks humorists, vienlaikus arī dziļa un vienkārša pārdzīvojuma meistars bija arīdzan Pēteris Plakidis. Pāragri mūžībā aizsauktā talanta rokrakstā interesanti apvienojas neoklasicisma un romantiskās pasaules izjūtas stilistika, ko spēcīgi iemieso arī viņa 1975.gadā tapušais garadarbs "Koncerts orķestrim un klavierēm", kura lasījumā saviem novadniekiem uz skatuves pievienosies Pētera Plakida mūziku un personību lieliski pazīstošā pianiste Agnese Egliņa.

Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē savukārt atgriezīsies pie pašu 2007.gadā pirmatskaņotās Viļņa Šmīdberga emocionāli nospriegotās kompozīcijas "Karuselis". Savulaik latviešu rokmūzikas pamatus likušais meistars šogad atzīmēs jau savu 80. jubileju! Kompozīcijas meistarību Šmīdbergs spodrinājis pie Ādolfa Skultes, kura skaņumākslā akadēmiska formveides nopietnība sadzīvo ar versmainu orķestra krāsu izjūtu, impulsīvu dejiskumu un juteklisku pasaules redzējumu. Teju pirms astoņām desmitgadēm leģendārā Leonīda Vīgnera vadībā pirmatskaņoto Ādolfa Skultes "Horeogrāfisko poēmu" lielkoncertā izgaismos Mārtiņa Ozoliņa vadītais "Latvijas Nacionālās operas orķestris".

Operas vidi un orķestra "drēbi" lieliski pārzināja arī komponists un diriģents, šī gada jubilārs Pēteris Barisons, kura godināšanai atvēlēta vakara trešā daļa. Pētera Barisona skaņurakstam piemīt spilgta melodiska kantilēna un polifonu balsu vijīgums, kas apvienots ar krāšņu un hromatiski nospriegotu harmonisko valodu un valdzinošu faktūras dzidrumu. Šīs kvalitātes raksturīgas arī par "Romantisko" dēvētajai Otrajai simfonijai, kas skanēs "Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra" un Aigara Rubiķa lasījumā.