Jūgendstila atgriešanās: ikviens var izmēģināt spēkus mākslā (+VIDEO)

Sestdien, 2024.gada 13.janvārī, plkst.11.00 muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" aicina uz radošo darbnīcu "Iepazīsti jūgendstila ornamentu!". Interesentiem tiek piedāvāta iespēja pētīt stilizētus ornamentus un, izmantojot koka spiedogus, izrotāt ar tiem savus līdzi paņemtos tekstila izstrādājumus.

Radošajā procesā tiks izmantoti koka spiedogi ar jūgendstila ornamentiem, kas radīti, iedvesmojoties no muzeja telpās sastopamajiem 20.gadsimta sākuma siena un griestu dekoriem. Darbnīcas noslēgumā dalībnieki iegūs pašu radītus mākslas darbu, kas tapuši muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs".

Pirms darbošanās ar audumu un krāsām darbnīcas apmeklētājiem būs iespēja veikt eksperimentus uz papīra vai auduma gabaliņiem, ko nodrošinās muzejs. Iesakām ņemt līdzi savu kokvilnas dvielīti, spilvendrānu, auduma somu, priekšautu vai kādu citu apģērba gabalu, ko vēlies apdrukāt. Pasākums paredzēts dažāda vecuma interesentiem, tomēr iesakām to apmeklēt no 12 gadu vecuma.

Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi. Tēlotājā mākslā jūgendstils pamatā izpaudās grafikā (ilustrācijās, plakātos), kur īpaši raksturīgi stilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums, dekoratīvas, liektas līnijas.

Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai. Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips; mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs; mākslai ir jāpārveido pasaule, jāienes skaistais un cilvēcīgais vidē, kas ieskauj cilvēku, - viņa mājoklī, sadzīves interjerā un priekšmetos, apģērbā utt.

Jūgendstila ēka Barselonā, Spānijā Casa Batllo. Projektējis viens no pasaulē zināmākajiem jūgendstila arhitektiem- Antonio Gaudi.
Jūgendstila glezniecība bieži vērsās pie izglītota un izsmalcināta skatītāja, taču daudzās citās izpausmēs jūgendstils bija demokrātisks.

Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastikas elementiem (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Pirmā jūgendstila celtne ir Tasela nams Briselē (1893).

Arhitektūrā dominēja neoklasicisma un nacionālā romantisma elementi, stājtēlniecībā spēcīgākas bija reālisma tendences, monumentos dominēja historisms. Glezniecībā un grafikā jūgendstils saplūda ar reālismu un simbolismu, ir jaušama impresionisma un postimpresionisma ietekme.

Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs. Ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt.

Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijas teritorijā. Sākotnēji spilgtākie jūgendstila pārstāvji bija vācbaltiešu mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstilu saistās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē (Janis Rozentāls, Jānis Valters, Jūlijs Madernieks u.c.). Tāpat kā Skandināvijā, arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos.

Rīgā ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku, ko radījuši Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube u. c. Rīgā, Alberta ielā 12 atrodas jūgendstilam veltīts muzejs — Rīgas Jūgendstila centrs.