Pie vainas krievu nauda? Atceļ Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli

Pasākuma rīkotāji paziņojumā norāda, ka, neraugoties uz sadarbību ar vietējo kultūras kopienu aizvadīto septiņu gadu laikā un centieniem pēc kara sākuma Ukrainā pārskatīt finansējuma struktūru, radies priekšstats, ka izpildvaras locekļu - gan lietuviešu, gan latviešu, gan krievu tautības pārstāvju - starpā "ir kaut kas pārāk nozīmīgs, lai to pārvarētu, jo Krievijas uzbrukums Ukrainai atkal uzjundīja okupētās pagātnes pieredzi".

"Mēs esam spiesti saskarties ar grūto realitāti, ka tas, ko mēs sniedzam, šajos sarežģītajos laikos var būt vienkārši nepiemērots vai nevēlams, lai cik labestīgi būtu mūsu nodomi. Turklāt mūsu komandas un mākslinieku labklājības labākajās interesēs esam nolēmuši apturēt savus centienus," akcentē pasākuma rīkotāji.

Viņi arī skaidro, ka RIBOCA tika izveidota kā platforma atklātai apmaiņai un mākslinieciskās izteiksmes brīvībai. Kopš dibināšanas brīža biennāles rīkotāji esot koncentrējušies uz drošas un radošas vides radīšanu māksliniekiem un viņu procesiem, atbalstot viņus, nodrošinot brīvību, kas nepieciešama viņu darbu radīšanai.

"Mēs joprojām esam apņēmušies atbalstīt mieru un vienotību, turpinām stingri nosodīt Krievijas uzbrukumu Ukrainai un esam vienoti ar visiem, kas aicina nekavējoties izbeigt karu," pausts paziņojumā.

Portāls "Delfi" sazinājās ar RIBOCA izpilddirektori Inesi Dābolu pēc plašāka komentāra. Viņa apstiprina, ka RIBOCA3 izstāde Rīgā, kuras sākums bija paredzēts 10.augustā, ir atcelta, bet izstādes daļa "Intermezzo", kas ievadīja RIBOCA3, ir skatāma mākslas telpā "Kunsthalle Moen" Dānijā.

RIBOCA3 tika atcelta nedaudz vairāk kā mēnesi pirms paredzētā sākuma, kas māksliniekiem varētu būt nepatīkams fakts, turklāt, iespējams, saistīts ar līgumos atrunātajiem pienākumiem. "Mēs izpildīsim visas saistības un solījumus, kas mums ir bijuši pret mūsu māksliniekiem vai citiem partneriem," apgalvo Dābola.

Sarunā ar "Delfi" Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese skaidro, ka RIBOCA bija vērienīgs pasākums Latvijas un Baltijas mākslas telpā. Tas piesaistīja plašu starptautisku uzmanību. Vienlaikus biennāles rīkotāji ienāca ar patronējošu attieksmi pret lokālo mākslas scēnu, un viņiem neizdevās izveidot mijiedarbi ar lokālo mākslinieku vidi.

"Ukrainas kara kontekstā īpaši saasinājās arī neskaidrā naudas izcelsme, ko viņi īsti nebija spējīgi komentēt. Man liekas, iznākums ir diezgan loģisks - RIBOCA beidzās. Bet tas viennozīmīgi bija vērienīgs un kvalitatīvs mākslas pasākums ar plašu rezonansi. No tāda aspekta skatoties, tas, protams, ir zaudējums Latvijas mākslas procesiem," pauda Krese.

Jūnija sākumā "Delfi" publicēja mākslas kritiķu Maijas Rudovskas un Santas Hiršas rakstu "Problēma tā pati. Aizdomas par RIBOCA finansējuma izcelsmi Krievijā", kurā tika skatītas RIBOCA finanses. Kritiķes norādīja uz to, ka biedrību "Rīgas starptautiskā biennāle" 2016.gadā dibinājusi Agnija Mirgorodska - Krievijas un Lietuvas pilsone, Krievijas magnāta Genādija Mirgorodska meita.

RIBOCA izpilddirektore Dābola uzskata, ka Rudovskas un Hiršas rakstā "Problēma tā pati. Aizdomas par RIBOCA finansējuma izcelsmi Krievijā" pausta virkne dažādu apmelojumu. Viņa noliedz RIBOCA saistību ar sankcijām pakļauto Krievijas miljardieri Pjotru Avenu un norāda uz to, ka "Rīgas starptautiskā biennāle" ir biedrība, kas ik gadu publisko pārskatus. "Ir redzama naudas izcelsme un maksāti nodokļi," norāda Dābola.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Sindija Grāvere "Delfi" skaidroja, ka RIBOCA3 šogad nav piedalījies nevienā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajā konkursā, tostarp konkursā "Līdzfinansējuma piešķiršanas konkurss privātpersonu organizēto festivālu īstenošanai 2023., 2024. un 2025.gadā", tas nesaņem Rīgas domes finansējumu. "Līdz ar to par festivāla atcelšanu vai neatcelšanu neko nevaram komentēt. Katrā ziņā festivāla norise nekādi neietekmē Rīgas pašvaldības kultūras notikumus un plānus," saka Grāvere.