Pēc Šveices sasniegšanas 1906.gada janvārī Aspazija un Rainis apmetās Cīrihes ārpilsētā ar jauniegūtiem vārdiem. Rainis kļuva par Aturu Nagliņu, savukārt Aspazija - par Amāliju Herkiru.
Kā liecina informācija tīmekļvietnē "literatura.lv", Grīnuma ir literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu kandidāte, filoloģijas doktore. Beigusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti, strādājusi Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, patlaban ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece.
Grīnumas līdzdalībā un vadībā 20.gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados par nozīmīgu latviešu literatūrzinātnes pētniecības virzienu kļuva Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte. Pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos, ap simt zinātnisku publikāciju autore.
Par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" viņa 2018.gadā saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu, bet 2017.gadā - Latvijas Literatūras gada speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, monogrāfija atzīta par Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgāko sasniegumu 2017 gadā. 2020.gadā septembrī Grīnumai piešķirta Aspazijas prēmija.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri