UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saraksti papildināti ar jaunām vērtībām

Viņa norāda, ka Marokas galvaspilsētā Rabātā no 27.novembra līdz 3.decembrim 17.reizi notika ikgadējā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sesija, pulcējot 1198 dalībniekus no 132 pasaules valstīm - gan komitejas locekļus no 24 valstīm, gan UNESCO dalībvalstu delegācijas un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām un starpvaldību institūcijām, kā arī pētniekus, kultūras mantojuma kopienu un preses pārstāvjus.

Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad tika iekļautas četras vērtības - tā sauktās melnās podniecības tradīcijas divos Čīles dienvidu reģiona ciemos - Kinčamali un Santakruzā de Kučā, tradicionālā Ahlatas reģiona akmens apstrāde Turcijā, Vjetnamas "Chăm" tautas podniecības tradīcijas un albāņu sieviešu tautastērpa elementa "Xhubleta" darināšana un pielietojums.

Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā šogad tika iekļautas 39 jaunas vērtības. Starp tām ir gan dažādi festivāli un tradicionāli svētki, gan dažādas amata prasmes - bagetes kultūra, kavlani kafijas audzēšanas un lietošanas prakse, tradicionālā blūze ar izšūtu pleca daļu kā kultūras identitātes simbols Rumānijā un Moldovā, biškopība kā dzīvesveids, gan ar mutvārdu tradīcijām saistītas vērtības - Alžīrijas tautas mūzika "Rai", Ungārijas stīgu grupu muzicēšanas tradīciju, Kalela deja.

Vēl šajā starptautiskajā sarakstā tika iekļautas tādas prasmes un tradīcijas kā tējas kultūra kā identitātes, viesmīlības un sociālās saskaņas simbols, tradicionālā plūmju degvīna šlivovica gatavošanas un lietošanas prakse, vieglā ruma darināšanas prasmes.

Arī šogad komiteja starptautiski atzina nominācijas, ko kopīgi bija gatavojušas vairākas valstis - tai skaitā Austrijas, Čehijas, Latvijas, Polijas, Spānijas un Vācijas pieteikums "Koku pludināšana", kā arī Austrijas, Bosnijas Hercegovinas, Horvātijas, Ungārijas, Itālijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas pieteikums "Lipicani zirgu audzēšanas tradīcijas", Hodžas Nasredina stāstniecības tradīcijas, un Afganistānas, Azerbaidžānas, Irānas, Turcijas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas pieteikums "Serikultūra un tradicionālā zīda ražošana".

Līdzās jaunu nomināciju iekļaušanai starptautiskajos sarakstos, Rabātā turpinājās diskusija par vērtību izslēgšanu no saraksta, un pēc ilgām un emocionālām diskusijām komiteja nolēma no Reprezentatīvā saraksta daļēji izslēgt šajā sarakstā 2008.gadā iekļauto nomināciju "Pūķi un milži Beļģijas un Francijas karnevāla gājienos", pamatojoties uz rasistiskām izpausmēm, kas saskatāmas Beļģijas pilsētas Atas tradicionālā karnevāla "Ducasse d'Ath" tēlā "Mežonis".

Latviju komiteju 17.sesijā Rabātā, Marokā, pārstāvēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāves - direktore Signe Pujāte un Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas ekspertes Agnese Karlsone un Gita Lancere, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja Anita Vaivade.

Tā kā šogad UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā tika iekļauta arī koku pludināšanas tradīcija, tad Rabātā šajā svinīgajā brīdī klāt bija arī Latvijas nevaldības organizācijas "Gaujas plostnieki" biedri Madara Ribozola, Ivo Laktiņš un Jānis Vāvere.