85% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpniekiem (+VIDEO)

Finanšu krāpnieki ir nopietns un pieaugošs apdraudējums visai sabiedrībai, un, lai gan krāpnieku mērķis ir apkrāpt iespējami plašu sabiedrības daļu, bankas pieredze liecina, ka noteiktos krāpšanas veidos īpaši ievainojama ir tieši iepriekšējā paaudze. Seniori bieži vien ir atsaucīgāki un labprāt iesaistās sarunās vai arī ir pārāk pieklājīgi, lai nomestu klausuli nevēlamai sarunai, tādējādi kļūstot par vieglāku mērķi garnadžiem. Krāpnieki izliekas par banku vai valsts iestāžu darbiniekiem vai stāsta, ka ir nepieciešams steidzami palīdzēt avārijā iekļuvušam ģimenes loceklim - tās ir tikai dažas no situācijām, kurās līdzcilvēki tiek maldināti. Kā mēs varam pasargāt savus vecākus un vecvecākus, lai viņi neiekristu krāpnieku lamatās, stāsta krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Finanšu krāpniecība joprojām ir plaši izplatīta Latvijā - kā rāda valstī veiktā aptauja, 85% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar kādu krāpniecības mēģinājumu. Uzbrucēji izmanto dažādus saziņas kanālus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, un komunikācijas veids nereti tiek pielāgots konkrētās mērķa grupas vecumam, paradumiem vai interesēm. Līdz šī gada aprīlim ir fiksēti 1964 krāpšanas gadījumi, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Piemēram, gados vecāki cilvēki īpaši ir pakļauti telefonkrāpniecības riskam. Tieši šī iedzīvotāju grupa joprojām ir viens no galvenajiem telefonkrāpniecības mērķiem - telefons vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir primārais saziņas līdzeklis, un šādā veidā viņus ir iespējams vieglāk sasniegt. Tāpat arī šai paaudzei saziņa telefoniski tiek uztverta par ierastu praksi, kur jaunākas paaudzes jau dod priekšroku citiem saziņas veidiem, piemēram, rakstveida komunikācijai.

Uzmācīgs zvans? Māci tuviniekiem, kā rīkoties pareizi

Lai pasargātu savus tuviniekus no finanšu krāpniekiem, būtiski ir palīdzēt viņiem ne tikai izprast krāpšanas metodes, bet arī iemācīt tās atpazīt, kā arī vienoties par konkrētām darbībām, kas jāveic saņemot negaidītu komunikāciju - vai tas būtu zvans, e-pasts, īsziņa vai brīnumlīdzekļu buklets pastkastē.

Īpaša piesardzība jāievēro, ja zvans nāk no nepazīstama vai ārvalstu numura. Krāpnieks jau pirmajās sarunas sekundēs rada iespaidu, ka noticis kas ārkārtējs vai negaidīts - piemēram, krāpnieciska darbība kontā vai radinieks nelaimē. Svarīgi saviem vecākiem un vecvecākiem atgādināt, ka tieši šādos brīžos ir jāsaglabā miers un jādod sev laiks, lai izvērtētu situāciju. Visdrošākais solis ir nekavējoties pārtraukt sarunu un sazināties ar uzticības personu - bērnu, mazbērnu vai citu tuvinieku. Par šādu rīcību ieteicams jau iepriekš vienoties ģimenē un ieviest to kā praksi. Kopā būs vieglāk saprast, vai tiešām ir pamats bažām vai tomēr tas ir krāpniecības mēģinājums. Tāpat regulāri jāatgādina par bankas pakalpojumu lietošanas drošību - kartei jāatrodas pie paša lietotāja un PIN kods arī drīkst būt zināms tikai pašam lietotājam. Lietojot internetbanku, ir vienmēr jālasa, kāda darbība tiek apstiprināta. Īpaši svarīgi ir iedrošināt savus tuviniekus būt vērīgiem - darbības ar finansēm veikt brīdī, kad ir iespēja to darīt nesteidzīgi un katra darbība tiek veikta apzināti, sekojot līdzi tās norisei. Tāpat ieteicams vienmēr apspriest aizdomīgas situācijas ar kādu uzticamu cilvēku.

Emocionālais spiediens - ierocis krāpnieku rokās

Krāpnieku galvenais "darba rīks" ir sociālā inženierija. Viņi ir profesionāli savā darbībā, un to arsenālā ir pārbaudītas un atstrādātas tehnikas un krāpšanas scenāriji, kuru galvenais mērķis ir ietekmēt cilvēka spēju veikt racionālus lēmumus. Kad cilvēks izjūt bailes, steigu vai satraukumu, viņš biežāk pieņem impulsīvus lēmumus, kas balstīti instinktos un emocijās. Krāpšanu piedzīvojuši cilvēki šo stāvokli raksturo kā atrašanos it kā hipnozes varā vai kā "tuneļa redzi" - tajā brīdī vienkārši grib situāciju ātrāk atrisināt, tāpēc seko norādēm, lai tikai tas beigtos. Jo spēcīgākas emocijas izdodas izraisīt, jo lielāka iespēja, ka šis impulsīvais, emocionālais stāvoklis tiks radīts.

Krāpnieki arvien biežāk izmanto jaunus krāpšanas scenārijus, uzdodoties par tuviniekiem vai radot ilūziju par to, ka kāds no tuvākajiem cilvēkiem ir nonācis nelaimē un ir nepieciešama steidzama finansiāla palīdzība. Krāpnieki savā labā izmanto cilvēku labticību un faktu, ka ģimenes dēļ esam gatavi upurēties - bieži esam nesavtīgi un gribam, lai tuviniekiem nav jāizjūt ciešanas.

Tāpat krāpnieka mērķis ir panākt, lai cilvēks būtu pilnīgi izolēts no citiem, tādā veidā nodrošinot, ka krāpšana turpināsies. Jo tiklīdz situācija tiek kādam atklāta, tā arī ir liela varbūtība, ka krāpšana tiks identificēta un pārtraukta. Tāpēc regulāra saziņa ar tuviniekiem palīdzēs atpazīt un novērst iespējamus krāpšanas gadījumus. Krāpšanas situācija ietekmē cilvēka uzvedību un tas ārēji ir redzams - pēkšņi vairs nav laika iepriekš notikušām regulārām sarunām, tuvinieks ir redzami nervozs, viegli aizkaitināms un noslēpumains.

Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.