Apgabaltiesa turpinās skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu

Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, ka lietā apsūdzēts būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un Jānis Balodis.

Šodienas tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībnieku lūgumus. Apsūdzības uzturētājs prokurors Kaspars Cakuls pieteica lūgumu grozīt apsūdzību un apsūdzība grozīta, ievērojot Augstākās tiesas (AT) lēmumā norādītās atziņas.

Pēc lietas dalībnieku lūguma iztiesāšanā pasludināts pārtraukums līdz 3.septembrim, lai tiesa un lietas dalībnieki varētu iepazīties ar grozīto apsūdzību.

Krimināllieta apelācijas instancē tiek iztiesāta, ievērojot AT lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā, proti, Sergeta, Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa apsūdzībā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 239.panta otrajā daļā, proti, par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un 123.panta otrajā daļā jeb par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Toties Balodis apsūdzēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā jeb par valsts amatpersonas bezdarbību.

Tiesa arī vērtēs piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA "Re&Re", SIA "CMConsulting", saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Agra Skradaiļa iesniegto apelācijas protestu, apsūdzētā Sergeta aizstāvja Artūra Zvejsalnieka un cietušo apelācijas sūdzībām.

Jau vēstīts, ka AT iepriekš atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma.

Savukārt daļā par Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa un Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.

Līdz šim pirmās divas tiesas instances par vainīgu lietā ir atzinušas tikai vienu personu - veikala būvinženieri Sergetu, vienlaikus norādot uz trūkumiem izmeklēšanā. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24.janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.

Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par Gulbja, Baloža, Kumpiņa, Draudiņa un arhitekta Andra Kalinkas, bijušās Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītājas Marikas Treijas, bijušās būvinspekcijas priekšnieka vietnieces Aijas Meļņikovas un SIA "Maxima Latvija" darbinieces Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.

Kā noskaidroja LETA, Treija jau pirms kāda laika ir mirusi.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas nav izmantoti pierādīšanā.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.