Mēneša laikā valsts piedzīvo aptuveni 100 miljonus kiberuzbrukumu (+VIDEO)

Ņemot vērā krāpniecības gadījumu skaita pieaugumu un augsto kiberdrošības risku līmeni, LMT, Valsts policija un CERT.LV uzsāk kopīgu informatīvo kampaņu. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību aktuālajiem digitālajiem draudiem, veicināt izpratni par kiberdrošības nozīmi un aicināt iedzīvotājus pārskatīt savus digitālās drošības paradumus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai iedzīvotāji spētu atpazīt krāpniecības mēģinājumus, zinātu, kā rīkoties kiberincidenta gadījumā, un izmantotu praktiskus drošības rīkus, kas palīdz ikdienā samazināt riskus gan sev, gan saviem tuviniekiem.

"Kiberdrošība vispirms ir katra digitālā lietotāja paša atbildība. Mēs redzam, ka kiberuzbrukumu apjoms pieaug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē - tikai šī gada februārī "Interneta sargs" atvairīja vairāk nekā 97 miljonus drošības apdraudējumu. Tāpēc šīs kampaņas ietvaros mūsu kopīgais uzdevums ir ne tikai veicināt katra digitālā lietotāja atsevišķu drošību, bet arī izglītot sabiedrību kopumā, lai mazinātu kiberincidentu riskus," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka 2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 1260 krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem radīti kopēji zaudējumi vairāk nekā 3,9 miljonu eiro apmērā. Lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu zaudējumu kopējais apjoms ir samazinājies (2024.gadā - 5,59 miljoni eiro), krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 17%.

"Krāpniecības metodes kļūst arvien sarežģītākas - krāpnieki nemitīgi pielāgojas cilvēku paradumiem un izmanto jaunākās tehnoloģijas, inovatīvas pieejas un psiholoģiskos paņēmienus, lai apmānītu savus upurus. Šādos apstākļos kiberkrāpšanu prevencijai un savlaicīgai sabiedrības informēšanai ir izšķiroša nozīme - tā ne tikai palīdz mazināt noziegumu skaitu un pasargāt iedzīvotājus no finansiāliem zaudējumiem, bet arī stiprina uzticēšanos digitālajai videi," norāda Valsts policijas Kibernoziegumu pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins.

Viens no satraucošākajiem signāliem ir pieaugošais ziņojumu skaits par investīciju krāpšanām, kas šogad jau sasniegušas 82 incidentus, salīdzinot ar 57 pērn. Šāda veida krāpniecības radītie zaudējumi vairāk nekā dubultojušies - no 614 tūkstošiem līdz 1,35 miljoniem eiro.

Vienlaikus dati liecina arī par pozitīvām tendencēm sabiedrības informētībā un spējā atpazīt krāpniecības mēģinājumus. Lai gan telefonkrāpšanu (višinga) skaits 2025.gada pirmajā ceturksnī gandrīz dubultojies, Valsts policijai reģistrējot 926 notikumus (2024.gada pirmais ceturksnis - 546), reālus zaudējumus krāpnieki nodarījuši 257 gadījumos. Tomēr kopējie iedzīvotāju finanšu zaudējumi joprojām ir būtiski, un telefonkrāpšana veido gandrīz pusi no kopējā krāpniecības ceļā radītā zaudējumu apjoma, kas šogad ir 1,93 miljoni eiro.

"Sabiedrības informētības līmenis par kiberdrošības riskiem uzlabojas, taču dati skaidri liecina - ar to nepietiek. Kibernoziedznieki pielāgojas un izmanto dažādas shēmas, kurās var ieķerties ikviens. Tieši tāpēc šī kampaņa ir nozīmīgs solis sabiedrības aizsardzībā," norāda CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

CERT.LV veiktais pētījums liecina: lai gan 69% iedzīvotāju internetā jūtas droši, vairāk nekā puse atzīst iespēju kļūt par hakeru upuriem. No tiem, kuri kaut reizi ir cietuši kiberincidentā, 25% par kiberuzbrucēju upuriem kļuvuši atkārtoti. Trešdaļa kiberincidentos cietušo nemācēja pateikt, kādēļ tajā cietuši. Tikai 14% skaidri zina, kas ir kiberhigiēna, un tikai 12% izmanto divu faktoru autentifikāciju visiem saviem kontiem. Turklāt 65% maksājumiem internetā izmanto savu galveno norēķinu karti, kamēr tikai neliela daļa tiešsaistes pirkumiem izvēlas atsevišķu karti. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis arī krāpšanās īpatsvars ar maksājumu uzdevumu viltojumiem - no 0,39% pērn līdz 4,5% šogad, kas liecina par šīs shēmas augošo izplatību.