• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ruka pilnvaras VP priekšnieka amatā pagarina līdz 2030.gada rudenim

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 14:00, 01.04.2025


Valdība otrdien Valsts policijas (VP) priekšnieku ģenerāli Armandu Ruku apstiprināja amatā uz vēl vienu termiņu.


Foto: LETA

Valdība Ruku pirmo reizi VP priekšnieka amatā apstiprināja 2020.gada 13.oktobrī. Kopumā Ruks Valsts policijā nostrādājis vairāk nekā 20 gadus, galvenokārt kriminālpolicijas struktūrās. Savas karjeras sākumā, no 1999. līdz 2000.gadam, viņš darbojās kā iecirkņa inspektors Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona policijas pārvaldē. No 2000. līdz 2002.gadam viņš bija kriminālpolicijas inspektors Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 26. nodaļā.

No 2002. līdz 2020.gadam Ruks ieņēma dažādus vadošus amatus Valsts policijas Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē. 2020.gada jūlijā viņš tika iecelts par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku, kur strādāja līdz oktobrim, kad tika iecelts par Valsts policijas priekšnieku.

2011.gadā Ruks Latvijas Policijas akadēmijā ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē.

Ruka pilnvaru termiņš VP priekšnieka amatā tagad noteikts līdz 2030.gada 13.oktobrim.

Likums paredz, ka VP priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pauž, ka šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir "nepieciešama noturība un rīcība". Ruks sava amata pirmajā termiņā ir pierādījis šo noturību un rīcību gan ikdienas darbā, gan dažādās krīzes situācijās, uzskata politiķis.

Ruka vadībā ir īstenotas vērienīgas Valsts policijas strukturālās reformas, kas, neskatoties uz ierobežotiem finanšu resursiem, ir sekmējušas efektivitātes uzlabošanu un parādījušas arī dienesta vājās vietas, pie kuru uzlabošanas tiek strādāts, Ruka atkārtotu virzīšanu amatam pamato ministrs.

Lai arī iepriekš valdošajā koalīcijā ietilpstošie "Progresīvie" bija izteikuši vēlmi jautājumu par Ruka pilnvaru pagarinājumu atlikt par vienu nedēļu, lai varētu Ruku papildus iztaujāt, vēlāk tika paziņots, ka visi koalīcijas partneri ir vienojušies atbalstīt Ruka kandidatūru jau šodien.

2020.gadā Ruku VP priekšnieka amatam izraudzījās toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš tolaik pārstāvēja nu jau izjukušo partiju "KPV LV". Ruks nebija starp trim kandidātiem, kuri pieteicās konkursā uz VP priekšnieka amatu.

Iespējams, vasarā izdienas pensijā dosies Ruka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Andrejs Grišins. Grišins par Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku tika iecelts 2013.gadā. Pirms tam viņš bija Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Polijas policija likvidējusi ukraiņu bandu, kas darbojusies arī Latvijā

Polijas policija likvidējusi "nežēlīgu ukraiņu bandu", kas Polijā un Latvijā nodarbojusies ar afrikāņu migrantu nolaupīšanu, lai pieprasītu izpirkumu, draudot ar upuru noslepkavošanu un to orgānu pārdošanu, raksta Polijas mediji.

Kriminālziņas OCTA apdrošināšana iegādāta apmēram piektdaļai elektroskrejriteņu

Dienu pirms stājas spēkā prasība par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem, tā iegādāta vien 19,7% fiziskām personām piederošu transportlīdzekļu, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA).

Kriminālziņas Vēja lauzti koki vietām bloķējuši satiksmi, bet dažviet uzkrituši uz automašīnām

Svētdien vēja lauzti koki vietām bloķējuši satiksmi, bet divos gadījumos bija uzkrituši uz automašīnām, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Kriminālziņas Tiesībsargs: Likumos trūkst vienotas pieejas diskriminācijas jautājumā

Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un vienotas pieejas trūkums diskriminācijas veidiem Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā, tā pētījumā "Diskriminācijas situācija Latvijā" secinājis Tiesībsarga birojs.

Lasiet arī