• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Vairāk nekā puse Latvijas jauniešu ir saskārušies ar dziļviltojumiem (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 19:05, 18.10.2024


Tie var tikt pielietoti arī maldinošiem mērķiem, piemēram, lai izplatītu nepatiesu informāciju par kādu personu.


Mākslīgais intelekts ir radījis Elona Maska un Donalda Trampa hibrīdu.

Ar strauju digitālo tehnoloģiju attīstību sabiedrībā ienāk arvien sarežģītākas manipulācijas iespējas, viena no tām ir dziļviltojuma jeb deepfake tehnoloģija. Tas ir mākslīgā intelekta (MI) radīts viltus saturs, kas spēj pārliecinoši atdarināt cilvēku sejas un balsis, radot video, audio un foto materiālus, kas izskatās reāli, taču ir pilnīgi neīsti. Aptaujas dati liecina, ka arī 16% jauniešu Latvijā ir izmantojuši dziļviltojuma tehnoloģijas iespējas. Deepfake vieglā pieejamība un vienkāršā izmantošana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, jo bieži tā tiek izmantota ļaunprātīgi.

Vairāk nekā puse jeb 53% jauniešu atzīst, ka vismaz vienreiz tiešsaistē ir atpazinuši ar mākslīgā intelekta iespējām radītus deepfake materiālus. Viltus satura video un attēlu popularitāte turpina pieaugt, un, lai gan daļa lietotāju spēj identificēt šos mākslīgi radītos materiālus, 72% jauniešu uzver nepieciešamību pēc izglītības šajā jomā, lai efektīvāk varētu izvairīties no maldiem un dezinformācijas.

Visbiežāk sastopamais dziļviltojuma veids ir attēls, kurā izmantota kādas personas seja, radot neīstu, bet ļoti pārliecinošu vizuālu materiālu. Šie attēli parasti tiek izplatīti sociālajos tīklos vai dažādās platformās, nereti ar izklaides, maldinošiem vai kaitnieciskiem nolūkiem. Attēlu dziļviltojumi ir vienkāršāk izveidojami nekā video, kas padara tos vieglāk izplatāmus.

Deepfake video ir tehniski sarežģītāki un izmanto mākslīgo intelektu, lai atveidotu kustīgus attēlus. Bieži tiek viltotas slavenību vai politiķu sejas un publiskas uzstāšanās. Viltojumu var atpazīt pēc neloģiskām sejas kustībām, nesakritībām starp lūpu kustībām un balsi, kā arī vizuālām izplūdēm video kvalitātē. Šāda veida viltojumi bieži tiek izmantoti izklaides nolūkos, taču tie var tikt pielietoti arī maldinošiem mērķiem, piemēram, lai izplatītu nepatiesu informāciju par kādu personu.

Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja, Maija Katkovska piekrīt, ka dziļviltojumi arvien biežāk tiek izmantoti ar mērķi kādam kaitēt vai izplatīt dezinformāciju: "Diemžēl arī mēs savā darbā arvien biežāk redzam gadījumus, kad ar dziļviltojumu attēlu palīdzību jaunieši pastiprina kibermobingu pret saviem vienaudžiem, piemēram, radot neīstu kailfoto un to izplatot. Kaut arī cietušais jaunietis labi zina, ka tas nav viņa ķermenis, kam pielikta klāt viņa seja, tomēr ir grūti apturēt nievājošo un rupjo komentāru lavīnu, kas tiek saņemta. Tāpat ir zināmi vairāki gadījumi tepat Eiropā, kad politiski motivētas izrēķināšanās dēļ priekšvēlēšanu laikā tiek izplatīti pornogrāfiska satura dziļviltojumu video, lai grautu konkurenta reputāciju."

Dziļviltojumu tehnoloģija spēj arī mākslīgi atdarināt cilvēku balsis, radot viltotus audioierakstus. Mākslīgā intelekta radīts audio var skanēt pārāk mehāniski vai nepārliecinoši. Ar speciālu programmatūru MI spēj analizēt un iemācīties personas runas īpatnības, piemēram, balss toni, intonāciju, runas tempu un pat akcentu. Pēc tam tiek radīts jauns audioieraksts, kurā persona šķietami saka lietas, kuras tā nekad nav teikusi. Reālisma trūkums intonācijās un runas tempā var būt norāde uz viltojumu.

"Arvien biežāk krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta programmas, piemēram, sociālajos medijos publicētā video dzirdamo dēla balsi atdarina telefona zvanā mātei, mudinot steidzami pārskaitīt finanšu līdzekļus. Lai arī Eiropas līmenī tiek diskutēts par regulējumu, kas ierobežotu mākslīgā intelekta rīku izmantošanu kaitnieciskiem mērķiem, tomēr mums jābūt gataviem reaģēt uz šāda veida saturu jau šodien. Tāpēc iesaku izmantot katru iespēju gan skolēniem, gan pedagogiem iegūt padziļinātu informāciju un izprast mākslīgā intelekta rīku darbību, lai pasargātu sevi no riskiem, ko tie rada," dziļviltojumu potenciāli radītās sekas ieskicē M. Katkovska.

Lai atpazītu dziļviltojumu, jāpievērš uzmanība sejas kustību dīvainībām, piemēram, neloģiskai acu mirkšķināšanai vai mutes kustībām, kā arī nesaskaņām starp apgaismojumu uz sejas un pārējā attēla. Ja sejas detaļas ir izplūdušas vai neskaidras, tas var liecināt par viltojumu. Tāpat svarīgi novērot, vai balss sinhronizācija ar lūpu kustībām ir dabīga un vai fonā nav dīvaini artefakti vai deformācijas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Joki malā: maksājumu uzdevumi var kalpot par pierādījumiem policijā (+VIDEO)

Ir formulējumi, piemēram, "Par nieri", "Tas nav kukulis" vai "Līķi aprokam turpat, kur parasti".

Kriminālziņas Naktī Ukrainā apšaudes laikā ievainots Ogres novada mērs Helmanis

Pagājušajā naktī Ukrainā apšaudes laikā ievainots Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA), aģentūrai LETA apliecināja pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Patriks Grīva.

Kriminālziņas Apgabaltiesa atcēlusi NEPLP lēmumu par "TV Rain" apraides anulēšanu

Administratīvā apgabaltiesa par prettiesisku atzinusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par licences anulēšanu emigrācijā strādājošam Krievijas neatkarīgam telekanālam "Doždj" jeb "TV Rain", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Kriminālziņas Juristam Uldim Krastiņam atņem savulaik piešķirto Atzinības krustu

Ordeņu kapituls ir nolēmis juristam Uldim Krastiņam atņem savulaik 20210.gadā piešķirto Atzinības krustu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā.

Lasiet arī

Sabiedrība Atbalsta kriminālsoda pastiprināšanu par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanās

Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks pastiprināta kriminālatbildība par diskreditējošu dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanās.

Kriminālziņas Eiro viltojumu skaits pērn Latvijā pieaudzis par 40,4%

Latvijā eiro viltojumu skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaudzis par 40,4%, informē Latvijas Banka.

Kultūra Rīgā atklās kampaņu pret viltotu preču iegādi

Rīgas mākslas un mediju tehnikumā šodien plkst.12.00 atklās kampaņu "Esi oriģināls - izvēlies oriģinālu!", informēja kampaņas veidotāju pārstāve Ella Pētermane.