• Ilga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Aptauja: Augstākās tiesas spriedumus par taisnīgiem uzskata 83% personu

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 12:35, 30.03.2024


Augstākās tiesas (AT) spriedumus par taisnīgiem uzskata 83% darba profesionāļu, kuri ir piedalījušies tiesvedībā AT, liecina sabiedriskās politikas centra "Providus" veiktā aptauja, kurā piedalījās advokāti, prokurori un valsts iestāžu pārstāvji, kas piedalījušies tiesvedībās un pārzina jautājumu no savas pieredzes.



Tiesai uzticas 87% aptaujāto. Kritiskāki par AT nolēmumu taisnīgumu ir advokāti. Turpretī prokurori un iestāžu pārstāvji par to šaubās krietni mazāk.

Novērtējot AT darbu, augsti novērtēta tiesas attieksme pret klientiem, kvalitatīvi AT nolēmumi un judikatūra. Īpaša atzinība izteikta vairākiem senatoriem par ieguldījumu tiesnešu un citu juristu tālākizglītībā, kā arī AT priekšsēdētājam par darbu un sabiedrībai saprotami skaidrotu tiesu darbu un nolēmumiem.

Vaicāti par AT nolēmumu skaidrību un saprotamību, 40% respondentu atbildējuši, ka pēdējo piecu gadu laikā tā ir nemainīga, bet 42% novērtē, ka tā uzlabojusies. Vienlaikus gandrīz puse tiesu profesionāļu šaubās, vai AT spriedumi, īpaši civillietās, ir saprotami arī lietu dalībniekiem, kas nav juristi.

Pētījums iezīmējis trīs aktuālākās problēmas AT darbā lietu dalībnieku skatījumā. Pirmkārt, lietu termiņi - kaut arī 31% respondentu uzskata, ka lietu termiņi AT uzlabojas, vairākums atzīst, ka tie nemainās un ir salīdzinoši gari ne tikai līdz gala nolēmumam, bet arī pirmajā posmā - līdz lēmumam ierosināt lietu vai atteikt. Otrkārt - lai gan vairākums aptaujāto - 59% uzskata, ka AT pamatojumi atteikumiem pieņemt kasācijas sūdzības ir saprotami un pārliecinoši, par šo jautājumu ir lielas viedokļu atšķirības. Viskritiskākie arī šajā jautājumā ir advokāti civillietās. Treškārt, tiek norādīts, ka ne vienmēr no tiesas saņemtā informācija par lietas virzību AT ir pietiekama.

Lietu dalībnieki atzinīgi novērtējuši AT judikatūru - 88% aptaujāto apliecina, ka tā viņiem ir saprotama. Kopumā labas atsauksmes saņemtas par judikatūras klasifikatoriem AT mājaslapā un judikatūras tēžu pievienošanu likumu portālā pie tiesību normām, vienlaikus norādot uz atsevišķām neskaidrībām Senāta judikatūras izpratnē.

"Providus" pētījuma otra daļa bija mediju darba profesionāļu - redaktoru un žurnālistu - aptauja par sadarbību ar Augstāko tiesu. Mediji pozitīvi vērtē savu pieredzi saskarsmē ar AT, novērtē tiesas atsaucīgumu, cieņpilnu attieksmi pret žurnālistiem un nevairīšanos komentēt sarežģītus jautājumus. Vienlaikus tiek norādīts uz grūtībām tiesu lietu atspoguļošanā - nolēmumu sarežģītību, to pārlieko anonimizāciju un ilgajiem termiņiem, kuros sarežģīti izsekot lietas gaitai un tā zaudē savu aktualitāti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas VID lūdz sākt kriminālvajāšanu pret zemnieku par aplokšņu algu izmaksu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde augustā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai nosūtījusi kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu par "aplokšņu algu" izmaksu.

Kriminālziņas Policija aizdomās par telefonkrāpšanām aizturējusi vairākus Ukrainas pilsoņus

Valsts policija aizdomās par telefonkrāpšanām aizturējusi vairākus Ukrainas pilsoņus, kuri pildījuši kurjera lomu, aģentūru LETA informēja policija.

Kriminālziņas Par naida kurināšanu pret ukraiņiem piespriež gada un astoņu mēnešu cietumsodu

Vidzemes rajona tiesa Cēsīs mālpilietim, 1981.gadā dzimušajam Edgaram Romalam piespriedusi gada un astoņu mēnešu cietumsodu par kara nozieguma publisku slavināšanu un nacionālā naida pret ukraiņiem kurināšanu, raksta "Latvijas Avīze".

Kriminālziņas Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā aizturētā sieviete nav iesaistīta noziegumā

Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanas krimināllietā sākotnēji aizturētā sieviete tomēr nav bijusi iesaistīta noziegumā, turklāt patreiz iegūtā informācija neliecina, ka muzeja dedzināšanā būtu veikta Krievijas specdienestu uzdevumā, ziņo prokuratūrā.

Lasiet arī