• Ardis,
  • Ingrīda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mēneša laikā no iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro!

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 13:23, 29.02.2024

Andris Ērglis


Finanšu krāpnieku galvenā ēsma šobrīd - ienākumu deklarācijas un hipotekāro kredītņēmēju atbalsts.



Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) apkopotie dati*, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts - no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro. No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina - martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: "Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai."

Kopumā janvārī tika īstenoti 888 tefonkrāpniecības gadījumu, izkrāpto līdzekļu apmēram sasniedzot 824 tūkstošus eiro. Savukārt novērst izdevies 594 krāpšanas gadījumus 462 tūkstošu eiro apmērā.

Vienlīdz aktīvi janvārī bijuši arī tā saucamie investīciju krāpnieki, kuriem izdevies īstenot 330 gadījumus, izkrāpjot 500 tūkstošus eiro, bet bankām novērst izdevies 885 krāpšanas mēģinājumus 869 tūkstošu eiro apmērā.

Šobrīd noziedznieki izmanto laiku, kad liela daļa iedzīvotāju iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju ar mērķi saņemt nodokļu pārmaksu. Krāpnieki pikšķerēšanas uzbrukumos visbiežāk uzdodas par VID, Latvijas Bankas vai komercbanku pārstāvjiem - zvana, sūta īsziņas vai e-pastus to vārdā. Diemžēl katru gadu ir arī upuri - iedzīvotāji, kas "uzķeras" uz šīm krāpnieciskajām ziņām, zaudējot tūkstošiem eiro. Turklāt šogad sagaidāms, ka krāpnieki kā "ēsmu" izmantos arī valsts atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem aprīlī paredzēts saņemt pirmo kompensāciju, ko pārskaitīs VID. Te jāatceras, ka maksājums tiks veikts automātiski - iedzīvotājiem nekas nav jādara, lai to saņemtu.

Ingus Valtiņš, Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults akcentē: "Krāpniecības tendences Latvijā ir ļoti satraucošas. Dati rāda, ka Latvijā apkrāpto iedzīvotāju skaits ir viens no lielākajiem starp OECD dalībvalstīm, turklāt krāpnieku lamatās iekrīt arī iedzīvotāji ar augstu finanšu pratību. Tas nozīmē, ka Baltijas reģionā krāpniecisku darbību intensitāte ir ļoti augsta. Latvijas Banka regulāri saņem apkrāpto iedzīvotāju iesniegumus, padziļināti tos vērtējot, diemžēl vairumā gadījumu jāsecina, ka iedzīvotāji paši maksājumus apstiprinājuši. Šis ir brīdis, kad vieglprātībai jāsaka "nē", un jebkura informācija vai ieguldījumu piedāvājums, ko saņemam tālruņos vai sociālajos medijos, ir jāuztver ar aizdomu ēnu, rūpīgi pārliecinoties par patiesajiem nodomiem."


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Vēlēšanu komisijas vadītāja: Tādu bardaku redzu pirmo reizi 20 gados

Tāds bardaks, kāds šonedēļ ir vērojams ar vēlēšanu norisi saistīto sistēmu darbībā, nav bijis nekad iepriekš, aģentūrai LETA sacīja Jelgavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Freiberga, atzīmējot, ka viņai ir aptuveni 20 gadu pieredze vēlēšanu komisijas darbā.

Kriminālziņas Arī Kurzemes vēlēšanu iecirkņi saskārušies ar IT-problēmām

Arī Kurzemes vēlēšanu iecirkņu darbinieki pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas dienās ir saskārušies ar vēlēšanu IT sistēmu tehniskajām problēmām, aģentūrai LETA atzina aptaujāto Kurzemes vēlēšanu iecirkņu priekšsēdētājas.

Kriminālziņas Latgalē aiztur kārtējo nelegālo imigrantu pārvadātāju

Robežsargi trešdien par valsts robežu nelikumīgi šķērsojušu personu pārvadāšanu aizturējuši vienu Igaunijas nepilsoni, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzē.

Kriminālziņas Ārējs apdraudējums Latvijas vēlēšanu sistēmai nav noticis

Ārējs apdraudējums Latvijas vēlēšanu sistēmai nav noticis, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars.

Lasiet arī

Kriminālziņas "Bite Latvija": Gada pirmajā ceturksnī pieaugusi telefonkrāpnieku aktivitāte

Gada pirmajā ceturksnī ir būtiski pieaugusi telefonkrāpnieku aktivitāte, kā rezultātā šogad bloķēts jau vairāk nekā 201 000 krāpniecisku zvanu, aģentūru LETA informēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija".

Kriminālziņas Krāpnieki vēršas pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā (+VIDEO)

Mūsdienās ir pieejami dažādi aizsardzības risinājumi, kas var palīdzēt pasargāt uzņēmumu un tā darbiniekus.

Sabiedrība Krāpnieki Uzturlīdzekļu garantiju fonda vārdā sūta viltus īsziņas

Šobrīd ir novērojami krāpniecības mēģinājumi, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas vārdā personām izsūtot viltus īsziņas, aģentūru LETA informēja administrācijā.

Sabiedrība LVRC brīdina par krāpnieku sūtītām īsziņām portāla "eParaksts" vārdā

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) brīdina par krāpniekiem, kas portāla "eParaksts" un Uzturlīdzekļu garantijas fonda vārdā izsūta krāpnieciskas īsziņas, aģentūru LETA informēja LVRTC.