Eiropas Prokuratūras (EPPO) patlaban izmeklē 15 lietas, kurās ir notikusi lauksaimniecībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu iespējama izkrāpšana, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
EPPO prokurors Gatis Doniks atzīmēja, ka līdz šim divās lietās pret četrām personām ir stājušies spēkā notiesājoši spriedumi, bet vairākas lietas atrodas iztiesāšanas stadijā. Lielākā daļa no lietām patlaban vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre raidījumam apstiprināja, ka vairāki "Zemnieku saeimas" biedri patlaban ir iesaistīti EPPO izmeklētajos procesos, kā arī norādīja, ka biedrība pauž neizpratni par iespēju, ka lauksaimnieki varot kaut ko izkrāpt, kā argumentu minot, ka visās projektu stadijās esot stingra Lauku atbalsta dienesta (LAD) kontrole.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš arī atzina, ka biedrība jautājumus par EPPO mērķiem esot uzdevusi Zemkopības ministrijai (ZM), paužot pārsteigumu par EPPO darba metodēm. "Mūs vairāk pārsteidza tās metodes, ar kādām šī Eiropas Prokuratūra strādā - tie bija aresti, fiziski aresti, tā bija saimnieciskās darbības apturēšana, jo tev izņem visus datorus."
Lazdiņš norādīja, ka no ZM sagaida skaidrojumus, lai zinātu, ko vēstīt lauksaimniekiem, proti, "no kā viņiem piesargāties, uzmanīties, pievērst uzmanību."
Argumentu, ka krāpšanās neesot iespējama, jo visus projektus ļoti cītīgi pārbaudot LAD, apgāž dienesta paustais raidījumam "de facto", kuram LAD uzsver, ka ne visu var atklāt ar savām metodēm. Ir gadījumi, kad LAD konstatē pārkāpumus un informē par tiem tiesībsargājošās iestādes, lai tās veiktu tālākas kontroles, izmantojot līdzekļus, kādi ir to rīcībā.
Prokurors Doniks "de facto" apstiprina, ka LAD nav tādas cilvēkresursu kapacitātes, lai pilnībā izkontrolētu visu, jo naudas apjoms, kas tiek iepludināts privātajos lauksaimniecības uzņēmumos, ir ļoti liels. Pēc Donika teiktā, cilvēkresursi, kam tas viss jāpārvalda, tai skaitā arī jākontrolē, jo kontrole ir tikai viena no LAD funkcijām, ir nesamērīgs.
Tāpēc, pēc Donika vērtējuma, ir jābūt saprātīgai un varbūt pat nedaudz lielākai birokrātijai. Viņš uzsver, ka tas ir tāpēc, ka "tā ir nodokļu maksātāju nauda, tie ir valsts budžeta līdzekļi, ko mēs dodam privātpersonām."
Raidījums "de facto" ziņo, ka pirmais notiesājošais spriedums, ko Latvijā panāca EPPO, bija saistīts ar vairāk nekā 100 000 eiro izkrāpšanu iepirkumā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalsta finansējumu - divu tuneļveida siltumnīcu būvniecībā, saskaņojot cenas, tika organizēta savā kontrolē esoša uzņēmuma uzvara.
Otrajā lietā notiesāja vainu atzinušos brāļus Andri un Intaru Galīšus, piespriežot naudassodus un nosacītus cietumsodus. Te kopumā trīs projektos izkrāpti 100 000 eiro, bet vēl par 90 000 eiro iesniegtos maksājuma pieprasījumus apsūdzētie atsauca. Viņu shēmā viena brāļa zemnieku saimniecībai meliorācijas sistēmu pārbūvē kā apakšuzņēmējs bija abu brāļu vadītā firma "Igas SG". To, ka darbus faktiski veic viņi, no LAD bija paslēpts. Šādi interešu konflikti finansējuma saņēmējiem ir aizliegti. LAD brāļu Galīšu uzņēmumus ir izslēdzis no atbalstu saņēmēja loka, proti, tie nevar pieteikties projektiem.
"de facto" arī vēsta, ka pērn augustā aizturēts Neretas zemnieku saimniecības "Ģēģeri" īpašnieks Juris Pundurs. Viņa advokāts raidījumam "de facto" pauda, ka EPPO aizdomām par 38 000 eiro iespējamu izkrāpšanu saistībā ar graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecību neesot nekāda pamata, un drīzumā viņi oficiāli lūgšot izbeigt pirms nepilna gada sākto kriminālprocesu.