• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pirmās instances tiesa attaisno Helsinki-86 dibinātāju Grantiņu

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
LETA 23:18, 02.10.2023


Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā pirmdien attaisnoja nacionālā naida kurināšanā un vēl vienā nodarījumā apsūdzēto cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" dibinātāju Linardu Grantiņu.



Grantiņš apsūdzēts par nacionālā naida izraisīšanu viņa izveidotajā mājaslapā "www.tautastribunals.eu". Viņš apsūdzēts pēc diviem Krimināllikuma pantiem - saistībā ar nacionālā naida izraisīšanu un pret Latviju vērstu aicinājumu paušanu.

Pilna sprieduma pieejamības diena būs 16.oktobris, un tad prokuratūrai būs iespēja iesniegt apelācijas protestu.

Gadījumā, ja stāsies spēkā šāds spriedums, tad iepriekš piemēroto drošības naudu 5000 eiro atmaksās.

Grantiņa iepriekšējais advokāts Pāvels Rebenoks savulaik stāstīja, ka klients nenoliedz publikāciju izvietošanu internetā, taču neatzīst, ka tajos būtu aicinājums uz vardarbību. Apsūdzības apstākļus pagaidām advokāts nevēlējās izpaust, taču apliecināja, ka tā balstās uz vairākiem rakstiem tīmekļa vietnē "www.tautastribunals.eu".

Laikā, kad lietu izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD), tās nolīgtie eksperti no Tiesībsarga biroja un sabiedriskās politikas centra "Providus" secināja, ka latviešu izcelsmes Vācijas pilsoņa Grantiņa publikācijās ir saskatāmas pazīmes, kas veicina naidu.

Grantiņš pēc izlaišanas no apcietinājuma devās ārstēties uz Vāciju.

Prokuratūra 2015.gada 24.augustā uzrādīja apsūdzību Grantiņam par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

VDD kriminālprocesu sāka 2012.gadā. 2015.gada 24.jūlijā Grantiņš Latvijā tika aizturēts, pamatojoties uz tiesas lēmumu piemērot viņam drošības līdzekli - apcietinājumu. Šo drošības līdzekli tiesa viņam piemēroja jau 2014.gadā pēc VDD lūguma saistībā ar 2012.gadā sākto kriminālprocesu.

Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot Grantiņu. Kā liecina tiesas lēmums, Grantiņam tika noteikta drošības nauda 5000 eiro apmērā, kas tikusi iemaksāta, un Grantiņš atbrīvots.

Vācijā dzīvojošais Grantiņš bija izveidojis mājaslapu "www.tautastribunals.eu". Viņš iepriekš sevi bija pasludinājis par Latvijas Republikas tautas tribunāla priekšsēdētāju un regulāri lamājis un kritizējis Latvijas politiķus un citas amatpersonas. Iepriekš Grantiņš paziņojis, ka piespriež augstāko soda mēru dažādām Latvijas amatpersonām un politiķiem.

2015.gada jūnijā tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā Grantiņš rakstīja, ka esot ieradies savā tēvzemē, neskatoties uz draudiem, kuri nāk no valdošās kliķes. "Tā cenšas mani izdabūt no manas pagaidu mītnes zemes, lai tiesātu mani par Atmodas laika noziegumiem. 4.maija kliķei taču, tāpat kā Putinam, ļoti sāp PSRS sabrukums. Arestējiet un tiesājiet mani! Vēlu panākumus jums, nožēlojamie tautas nodevēji! Nepalaidiet garām šo izdevību! Ja neizdarīsiet to ar mani, tad es to izdarīšu ar jums. Es jūs aizvilkšu uz karātavām pēc visiem likumiem ar ANO mandātu kabatā! Un ne tikai vienus, bet kopā ar visām ģimenēm, kuras līdz ar jums ir rijušas un rij tautai nozagto!" rakstījis Grantiņš.

"Helsinki-86" bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tika nosūtīta protesta vēstule pret padomju varas orgāniem, kā arī "Helsinki-86" dibināšanas dokumenti, kas izraisīja plašu rezonansi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Jeļena Kreile pārsūdzējusi viņai piespriesto trīs gadu cietumsodu

Jeļena Kreile pārsūdzējusi pirmās instances tiesas piespriesto trīs gadu cietumsodu par Krievijas simboliku un citu karu slavinošu simbolu izvietošanu savas dzīvesvietas logos, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas pilsētas tiesā.

Kriminālziņas FBK: Volkova piekaušanu pasūtījis bijušais Jukos viceprezidents Ņevzļins

Cietumā nomērdētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku ceturtdien skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi uzņēmēja, naftas kompānijas "Jukos" bijušā vadības pārstāvja Leonīda Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kriminālziņas No divām sievietēm Latgalē viltus policijas darbinieki izkrāpj 17 500 eiro

Šomēnes likumsargiem ziņots par diviem gadījumiem Latgalē, kad viltus policisti sievietēm izkrāpuši kopumā 17 525 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).

Kriminālziņas Kāpēc Latvijā tik bieži notiek autoavārijas, lēš eksperti (+VIDEO)

Autovadītāji mēdz neatbilstoši novērtēt situāciju vai pārvērtēt savas spējas.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.