Personu skaits brīvības atņemšanas vietās Latvijā šobrīd ir tikai 76% no 2016.gada līmeņa, Tieslietu ministrija piedāvā samazināt eskortu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē ierosināja jaunu Konceptuālo ziņojumu "Par ieslodzīto konvojēšanas funkciju pārdales īstenošanas plānu".
Ieslodzītie konvojēšanas laikā ir jāapsargā visā laika periodā, ko tie pavada ārpus ieslodzījuma vietas, potenciālā apdraudējuma dēļ, ko viņi var radīt. Tas jādara ar mērķi, primāri, lai novērstu viņu bēgšanas mēģinājumus un, lai ieslodzītie neapdraudētu sabiedrības drošību – neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādas apsargāšanas īstenošanai nepieciešams speciāls aprīkojums – ieroči, speciālie līdzekļi, saziņas līdzekļi, speciāls autotransports.
Ieslodzīto fiziska konvojēšana pēc procesa virzītāja vai tiesas pieprasījuma faktiski pārtrauc normālu ieslodzījuma izpildes procesu, tajā skaitā – notiesātā resocializācijas procesu, un rada virkni būtisku problēmu – tajā skaitā iespējamus cilvēktiesību aizskārumus, kas var būt par pamatu arī tiesvedībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Konvojēšanas laikā ieslodzītajām personām objektīvi nav iespējams nodrošināt to pašu tiesību apjomu, kas tām ir paredzēts Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (apcietinātām personām) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (notiesātām personām) – piemēram, tiesības uz saziņu ar tuviniekiem, tiesības uz tikšanos, tiesības uz iepirkšanos cietuma veikalā, tiesības iesaistīties resocializācijas pasākumos, tiesības strādāt algotu darbu, tiesības uz veselības aprūpi noteiktā apjomā u.tml.
Valsts policijas darba apjoms personu konvojēšanā un apsardzē laika periodā līdz 2019. gadam bija ievērojams, taču kopš 2020. gada Covid-19 infekcijas pandēmijas dēļ tas bija būtiski samazinājies. 2016. gadā kopā - 36 075 personas, 2022. gadā - 12 862 personas.
2022. gada sākumā apcietināto un notiesāto konvojēšanu nodrošina 121 Valsts policijas darbinieki (papildus 35 amata vietas ir vakantas) un tiek izmantoti 28 speciāli aprīkoti transportlīdzekļi.
Ieslodzīto konvojēšanai starp ieslodzījuma vietām un konvojēšanai uz tiesām šobrīd pamatā tiek izmantoti piecu veidu transportlīdzekļi un ikdienā iesaistītas vidēji 50 amatpersonas: 6 transportlīdzekļi ar 30 un vairāk vietām (Iveco ML, Iveco Cargo, Iveco Irisbus, Iveco Crossway), konvojā uz vienu transportlīdzekli iesaistot vidēji piecas amatpersonas; 9 desmitvietīgie transportlīdzekļi (VW Crafter), konvojā uz vienu transportlīdzekli iesaistot četras amatpersonas; 1 sešvietīgais transportlīdzeklis (Renault Master), konvojā iesaistot četras amatpersonas; 11 četrvietīgie transportlīdzekļi (Citroen Jumper un Renault Master), konvojā iesaistot trīs amatpersonas; 1 divvietīgais transportlīdzeklis (Renault Cangoo), konvojā iesaistot trīs amatpersonas.
Saistībā ar konvojēšanas apjoma samazināšanos ir mazinājušies arī Valsts policijas izdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu. 2016. gadā Valsts policijas konvojēšanas izdevumi kopumā sastādīja 2 205 422 euro gadā, 2020. gadā tie bija 2 432 598 euro, 2021. gadā 2 320 687 euro un 2022.gadā 2 432 597 euro.
"Jāatzīmē, pauž TM, -ka šajos izdevumos nav ierēķinātas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas (ĪAV) ievietoto apcietināto un notiesāto personu uzturēšanas izmaksas, jo Valsts policija ne tikai nodrošina apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu, bet arī šo personu uzturēšanu ĪAV, kas ietver ēdināšanu, apsardzi, medicīnisko pakalpojumu apmaksu". Taču 2022.gadā vienas ĪAV ievietotās personas uzturēšanas izmaksas vienā diennaktī sastāda 66,06 euro.
Ņemot vērā ietvertos apsvērumus un to, ka ir ievērojami samazinājusies ieslodzīto personu fiziskā konvojēšana, un ieslodzīto piedalīšanās izmeklēšanas un tiesu procesos tiek veiksmīgi nodrošināta citā, daudz lētākā un epidemioloģiski drošākā veidā (attālināti), Tieslietu ministrija rosina arī turpmāk saglabāt šobrīd Covid-19 pārvaldības likumā minētos ieslodzīto fiziskās konvojēšanas ierobežojumus un nostiprināt tos pastāvīgai piemērošanai, jo tas ļautu saglabāt pozitīvo pārmaiņu efektu, kas ieslodzīto konvojēšanas jomā, atšķirībā no citām jomām, ir radies Covid-19 infekcijas pandēmijas rezultātā, kā arī būtiski ietaupīt Valsts policijas finanšu un administratīvos resursus, kurus iespējams novirzīt citām akūti risināmām vajadzībām.
Nepilngadīgo ieslodzīto fizisku pārvietošanu uz citu (pieaugušajiem domātu) ieslodzījuma vietu būtiski apgrūtina fakts, ka valstij ir jānodrošina obligāta pamatizglītības apguve, kura nav iespējama pieaugušo cietumos, savukārt ieslodzīto sieviešu fizisku pārvietošanu uz citu (vīriešiem domātu) ieslodzījuma vietu apgrūtina starptautiskie standarti attiecībā uz sieviešu atrašanos viņu specifiskajām vajadzībām atbilstošos cietumos, kā arī fakts, ka sievietes cietumā var atrasties kopā ar bērnu līdz 4 gadu vecumam un tam nepieciešami specifiski apstākļi.