• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Stukāns: Soda bargums ne vienmēr pasargā sabiedrību no atkārtota nozieguma

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
LETA 15:31, 18.07.2023


Sabiedrībai saprotamāk jāskaidro prokuratūras nostāja, tā šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra ģenerālprokurors Juris Stukāns, piekrītot Valsts prezidenta paustajam, ka prokuratūrai jāskaidro savi lēmumi.


Foto: LETA

Taujāts par gadījumu, kurā par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu bijušās policistes dzīvesbiedram Valērijam Lazarevam piesprieda divu gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku, kā arī par Latvijas pilsoņa sodīšanu ar 15 500 eiro naudas sodu par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, Stukāns atzīmēja, ka laikā, kad Ukrainā notiek karš, iespējams, sodiem bija jābūt bargākiem, lai jebkurš saprastu, ka šāda rīcība Latvijā nav pieņemama.

Skaidrojot, vai lēmums Lazarevam piespriest brīvības atņemšanu nosacīti, ir adekvāti, ģenerālprokurors retoriski jautāja, adekvāti pret ko. Viņš atzīmēja, ka nesen Tieslietu ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus likuma grozījumiem, lai atteiktos no šāda soda veida, taču Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) pret to iebilda, sakot, ka arī tas ir efektīvs soda veids.

"Man tagad nav saprotams, tas ir efektīvs sods, vai nav. Patlaban likums paredz šādu soda veidu. Soda bargums ne vienmēr pasargā sabiedrību no atkārtota nozieguma. Katrā konkrētā gadījumā, uz ko norāda arī Augstākā tiesa (AT), sodam ir jābūt individuālam. Tas nav likuma pārkāpums, ja par vienu un to pašu pārkāpumu, piemēram, Kurzemē piespriež vienu sodu, bet Latgalē - atšķirīgu," sacīja Stukāns.

Viņš arī norādīja, ka soda veidu un apmēru nosaka ne tikai nozieguma apstākļi, bet arī kaitējums, tajā skaitā atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, un personība. Kā savos lēmumos atzīmējusi arī AT, katram apstāklim ir nozīme. Tāpat Stukāns uzsvēra, ka visos gadījumos lēmumu ir iespējams pārsūdzēt. Lietas dalībniekiem šī iespēja ir aktīvi jāizmanto, ja persona uzskata, ka konkrētā lieta ir izskatīta netaisnīgi.

Taujāts, vai viņš var ietekmēt situāciju, lai soda mēri atsevišķās situācijās būtu bargāki, ģenerālprokurors vērsa uzmanību uz to, ka viņš to ietekmēt nevar. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, prokuroram, pirms viņš pieņem sodu, tā veids un apmērs nav jāsaskaņo ne ar virsprokuroru, ne ģenerālprokuroru. Savukārt priekšraksti nosaka, ka smagu noziegumu gadījumā prokuroram jāsaņem akcepts no amatā augstāka prokurora.

Runājot par to, vai esošā sistēma ir pietiekama, lai adekvāti sodītu par naida runu, valsts nodevību, vardarbību, Stukāns sacīja, ka likums atļauj maksimāli visas iespējas, tai skaitā bargus brīvības atņemšanas sodus. Viņa ieskatā, viss ir saistīts ar piemērotājiem - prokuroriem, tiesnešiem -, kā viņi izprot un piemēro likuma normas.

Jau rakstīts, ka prokurore Herta Miķelsone apsūdzētajam par uzbrukumu Ukrainas karoga nēsātājam lūdza piespriest nosacītu cietumsodu uz diviem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību.

Iepriekš prokuratūrai nebija izdevies vienoties par jaunu sodu ar apsūdzēto par uzbrukumu Ukrainas karoga nēsātājam, tāpēc lieta tika nosūtīta tiesai. Sākotnēji prokuratūra pērna gada vasarā Lazarevam par uzbrukumu jaunietim piemēroja 200 stundu sabiedrisko darbu. Šādu vienošanos bija iespējams panākt, jo apsūdzētais savu vainu atzina un samaksāja cietušā prasīto morālā kaitējuma kompensāciju.

Tomēr jaunieša advokāts pārsūdzēja prokurora lēmumu, Ģenerālprokuratūra atcēla prokurora pieņemto lēmumu par minēto sodu un kriminālprocess tika atjaunots.

Prokuratūrā informēja, ka 2022.gada maija izskaņā apsūdzētais, nacionālu motīvu un huligānisku tieksmju vadīts, bezkaunīgi un klaji aizskaroši uzbruka jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs, nodarot viņam "maznozīmīgus miesas bojājumus".

Apsūdzētais, atrodoties sabiedriskā vietā, tas ir, uz ielas, vismaz piecu personu klātbūtnē, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, apzināti pauda cinisku jaunieša interešu, tas ir, atbalsta izrādīšanu Ukrainai, nonievāšanu. Pēc šo darbību veikšanas apsūdzētais no notikuma vietas aizbrauca.

Cietušais iepriekš pieteica mantiskā un morālā kaitējuma kompensāciju 6034 eiro apmērā, ko apsūdzētais ir atlīdzinājis pilnā apmērā.

Jau ziņots, ka 2022.gada 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam Pārdaugavā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma". Pēc gājiena netālu no pasākuma vietas, Eduarda Smiļģa ielā, kāds automašīnas "BMW" vadītājs izkāpa no sava transportlīdzekļa un nodarīja miesas bojājumus 2003.gadā dzimušam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.

Pēc notikušā "BMW" aizbrauca no notikuma vietas, bet tika noskaidrots, ka uzbrucējs ir 1984.gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā.

Automašīnu policija pēc tam atrada kādas privātmājas pagalmā, turklāt tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai vainīgais slēptu savu atrašanās vietu. Pats uzbrucējs bija paslēpies savā dzīvesvietā bēniņos aiz skursteņa.

Blakus uzbrucējam uzbrukuma brīdī automašīnā atradās policijas darbiniece. Viņai citā lietā uzrādīta apsūdzība uzrādīta par bezdarbību. Minētā policiste ir atvaļināta no dienesta.

Savukārt jūlijā Ģenerālprokuratūra kādam Latvijas pilsonim piemērojusi 15 500 eiro sodu par nelikumīgu intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, informēja prokuratūrā.

3.jūlijā stājies spēkā Ģenerālprokuratūras pieņemtais priekšraksts par sodu, ar kuru persona ir atzīta par vainīgu un sodīta par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Latvijas pilsonis laikā no 2017.gada līdz 2022.gada novembrim personisku apsvērumu un mantkārīgu tieksmju nolūkā sniedza intelektuālu un fizisku atbalstu Krievijai.

Apsūdzētais apzinājās, ka viens no Krievijas uzdevumiem ir stiprināt un paplašināt tās ietekmi Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā vēršoties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu un valsts drošību kopumā.

Apsūdzētais pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja.

Prokuratūra uzskata, ka apsūdzētais ir izdarījis secinājumus un izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību un sekas.

Prokurors, ņemot vērā minēto, kā arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un mantisko stāvokli un apstākli, ka apsūdzētais izmeklēšanas laikā gandrīz četrus mēnešus bija apcietinājumā, piemēroja viņam 15 500 eiro sodu.

Jau vēstīts, ka šāda veida sods Latvijas iedzīvotājam par nelikumīgu sadarbību ar Krieviju nav piespriests pirmo reizi. Kādam Latvijas nepilsonim Ruslanam T. šādu sodu piemēroja, jo viņš sniedza atbalstu Krievijas specdienetam, veidojot un uzturot izlūkdienestam diversiju atbalsta pozīcijas, bet ar Krievijas izlūkdienestu sadarbojies vismaz kopš 2010.gada.

Vīrieti aizturēja 2021.gada 3.novembrī. Izmeklēšanā noskaidrots, ka Krievijas militārais izlūkdienests personai bija devis uzdevumus uzturēt konspiratīvās telpas, izveidot slēptuves diversiju vajadzībām, veikt operatīvās situācijas izzināšanu konspiratīvo telpu apvidū, sekot izmaiņām likumos, kas saistīti ar ārzemju pilsoņu vizītēm Latvijā un dzīvojamo platību izīrēšanas iespējām.

Valsts drošības dienests noskaidroja, ka persona tika savervēta Krievijas apmeklējuma laikā, lai Krievijas militārajam izlūkdienestam veidotu atbalsta pozīcijas potenciālu diversiju īstenošanai Latvijas teritorijā militāra konflikta gadījumā. Persona kādā nomaļā vietā bija ierīkojusi slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai, informējot Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvi par to atrašanās vietas koordinātēm.

Ruslans T. tika apsūdzēts par darbību nolūkā palīdzēt ārvalsts specdienestam vērsties pret Latvijas valsts drošību. Persona tika atzīta par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā, un 2022.gada 4.janvārī prokuratūra tai piemēroja naudassodu 15 500 eiro apmērā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Bangkokas viesnīcas numurā atrasti seši miruši ārzemnieki

Luksusa viesnīcas numurā Bangkokas centrā otrdien tika atrasti seši miruši ārzemnieki, un policijai ir aizdomas, ka notikusi indēšana, paziņoja Taizemes premjerministre Sreta Tavisina.

Kriminālziņas Apsūdz bijušo Rīgas domes departamenta pienākumu izpildītāju Vaivodu

Prokuratūra par kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu uzrādījusi apsūdzību bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pienākumu izpildītājam Jānim Vaivodam.

Kriminālziņas Ar nelegālajiem imigrantiem bēg no robežsargiem un iebrauc grāvī

Piektdien, 12.jūlijā, robežsardze par nelegālo imigrantu pārvadāšanu aizturējusi kādu Gruzijas pilsonis, informē Valsts robežsardze.

Kriminālziņas No auto atdalījusies piekabe nāvējoši sabrauc gājēju

Sestdien Gulbenes novadā no automašīnas atdalījusies piekabe uzbraukusi gājējai, kura no gūtajām traumām mira.

Lasiet arī