Izanalizējot simtiem iepirkumu, ticis atklāts, ka pēdējos desmit gados ar Apsitu saistītas firmas Krievijā ieguvušas valsts pasūtījumus vismaz 100 miljonu eiro vērtībā, bet Baltkrievijā - 40 miljonu eiro vērtībā.
Gandrīz puse Krievijā saņemtās naudas - 49 miljoni eiro - bijusi no Aizsardzības ministrijas iepirkumiem par armijas kazarmu uzkopšanu Krimā pēc tās okupācijas 2014.gadā.
Saskaņā ar tiesu dokumentiem, kas nonākuši "Re:Baltica" rīcībā, vismaz daļa naudas nonāca "ABLV bank".
Kad 2018.gadā banka sāka pašlikvidēšanos, vietējie finanšu izmeklētāji sākuši analizēt tās klientus. Apsita biznesam viņi pievērsuši pastiprinātu uzmanību, jo šķitis aizdomīgi, ka bankas iekšienē miljoniem eiro tika pārskaitīti starp dažādiem ārzonu uzņēmumiem bez ekonomiskas loģikas. Izmantojot speciālu programmatūru, izmeklētāji izveidojuši "zirnekļus" ar naudas plūsmām un nonākuši pie slēdziena, ka bankā ap 2013.gadu Apsita biznesa interesēm bija izveidota naudas atmazgāšanas shēma jeb tā sauktais "laundromāts", raksta "Re:Baltica".
Apsits bankai esot bijis būtisks klients, jo bija arī bankas mazākuma akcionārs. Caur divām Kiprā reģistrētām firmām viņam piederējis vismaz 1% bankas akciju un 21% akciju ar "ABLV Bank" saistītajā uzņēmumā "Amberstone Group".
Apsita baltkrievu advokāts Iļja Merkočevs žurnālistiem norādījis, ka "melnā nauda neeksistē - tā ir izdomājums". Viņš vainojis Latvijas tieslietu sistēmu, kurā "padomju laiku stilā tiesiskos mehānismus sagroza to izpildītāji - izmeklētāji, prokurori un tiesneši".
Ja Apsits un viņa biznesa partneri tiesā zaudēs, naudu ieskaitīs Latvijas budžetā kā konfiscētus noziedzīgi iegūtus līdzekļus, norāda "Re:Baltica".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri