• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šogad telefonkrāpnieki apkrāpuši jau 193 iedzīvotājus

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
LETA 18:46, 16.03.2023


Šī gada pirmajos divos mēnešos starptautiski telefonkrāpnieki ir apkrāpuši 193 Latvijas iedzīvotājus, informēja Valsts policijā.


Ilustratīvs foto.

Visbiežāk krāpnieki ir uzdevušies par policijas, banku vai "Google" darbiniekiem, kā arī finanšu speciālistiem. Lielākoties no cietušajiem izkrāptas līdz dažiem tūkstošiem eiro lielas naudas summas, taču ir reģistrēti arī gadījumi, kad izkrāptās summas sasniedz desmitiem tūkstošu eiro.

Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, cietušo skaitam no starptautiskām krāpšanām esot tendence samazināties, kopumā iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki par šo nozieguma veidu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu un banku atkārtotiem brīdinājumiem, daļa aizvien iekrīt krāpnieku slazdos.

Izplatītākais krāpšanu veids, no kura šobrīd cieš visvairāk iedzīvotāju, ir tieši telefonkrāpšana. Janvārī un februārī policija saņēmusi informāciju no 193 iedzīvotājiem, kurus apkrāpuši telefonkrāpnieki. Visbiežāk - apmēram pusē no visiem reģistrētajiem gadījumiem - krāpnieki ir uzdevušies par policijas vai bankas darbiniekiem, retāk noziedznieki sacījuši, ka esot finanšu speciālisti, "Google" darbinieki vai kādas citas iestādes pārstāvji.

Parasti krāpnieki rīkojas pēc vienotas shēmas - piezvana un apgalvo, ka iedzīvotāja bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības, steidzina un pieprasa piekļuvi iedzīvotāja bankas kontam, mēģinot izvilināt bankas karšu numurus, kā arī kodus.

Policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus un sargāt arī savus personīgos datus.

Krāpnieki mēdz zvanīt no viltotiem numuriem, proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā var uzrādīties pat policijas vai bankas telefona numurs. Taču jāņem vērā, ka patiesībā krāpnieki parasti zvana no ārvalstīm, un ar numuru viltošanas tehnoloģijām var atdarināt jebkuru numuru vai par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu.

Iegūstot piekļuves datus banku kontiem, krāpnieki no tiem noņem visu tajos esošo naudu. Tāpat tiek reģistrēti gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot iegūtos personas datus, cietušā vārdā paņem kredītu.

Lielākoties par krāpšanu upuriem kļūst iedzīvotāji vecuma grupās no 61 līdz 70 gadiem, kā arī no 51 līdz 60 gadiem. Ņemot vērā, ka telefonkrāpnieki gandrīz vienmēr runā krievu valodā, cietušie parasti ir cilvēki, kas prot krievu valodu un šajā valodā komunicējuši ar krāpniekiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Polijas policija likvidējusi ukraiņu bandu, kas darbojusies arī Latvijā

Polijas policija likvidējusi "nežēlīgu ukraiņu bandu", kas Polijā un Latvijā nodarbojusies ar afrikāņu migrantu nolaupīšanu, lai pieprasītu izpirkumu, draudot ar upuru noslepkavošanu un to orgānu pārdošanu, raksta Polijas mediji.

Kriminālziņas OCTA apdrošināšana iegādāta apmēram piektdaļai elektroskrejriteņu

Dienu pirms stājas spēkā prasība par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem, tā iegādāta vien 19,7% fiziskām personām piederošu transportlīdzekļu, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA).

Kriminālziņas Vēja lauzti koki vietām bloķējuši satiksmi, bet dažviet uzkrituši uz automašīnām

Svētdien vēja lauzti koki vietām bloķējuši satiksmi, bet divos gadījumos bija uzkrituši uz automašīnām, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Kriminālziņas Tiesībsargs: Likumos trūkst vienotas pieejas diskriminācijas jautājumā

Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un vienotas pieejas trūkums diskriminācijas veidiem Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā, tā pētījumā "Diskriminācijas situācija Latvijā" secinājis Tiesībsarga birojs.

Lasiet arī