Zolitūdes traģēdijas lietas izgāšanos tiesā skaidro kā valsts nolaidību

Ģenerālprokurors gan uzsvēra, ka Rīgas apgabaltiesas 24.janvāra sprieduma motīvi vēl nav sagatavoti un viņš gaida, kad varēs ar tiem iepazīties, tomēr "izskatās, ka tur ir juridiski aspekti - Latvijas valsts noteiktu brīdi bija palaidusi būvniecību pašplūsmā, nebija nodrošināta noteikto likumu, Ministru kabineta noteikumu pieņemšana".

Viņš skaidroja, ka laikā, kad tika būvēts Zolitūdē sabrukušais lielveikals, normatīvie akti diemžēl nenoteica stingru atbildību katrai būvniecības procesā iesaistītajai personai, un tas arī varētu būt iemesls, kāpēc šīs personas tagad ir grūti notiesāt.

"Skaidrs, ka katrs, kurš sēž uz apsūdzēto sola un pret kuru šobrīd ir attaisnojošs spriedums, pats zina, ko viņš ir vai nav darījis, bet tā ir tiesiska valsts, un, ja valsts nebija pienācīgā kārtā noformējusi prasības, mēs nevaram cilvēku tiesiski notiesāt," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, arī Rīgas apgabaltiesa šā gada janvārī, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.

Sprieduma motīvi vēl nav pieejami, tomēr lietas dalībnieki īsi pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas pauda, ka, visticamāk, pārsūdzēs to.

Savukārt Zolitūdes traģēdijā cietušo interešu aizstāvības biedrība "Zolitūde 21.11." plāno vērsties tiesā ar civiltiesisku prasību pret valsti par to, ka laikā, kad notika nelaime, Latvijā nebija izveidota efektīva būvniecības uzraudzības sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" iepriekš pastāstīja biedrības vadītāja Regīna Ločmele (S).

Tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima". Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti vēlāk secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.