Divi mēnešu laikā internetā krāpnieki jau paspējuši izkrāpt pamatīgu «piķi»

19.janvārī Rīgas Teikas iecirknī saņemta informācija no kādas rīdzinieces par to, ka viņai izkrāpti 40 508 eiro. Sākotnējā informācija liecina, ka cietusī sieviete tikusi ievilināta, iespējams, viltus investīciju platformā. Komunikācija ar krāpniekiem notikusi gan telefoniski, gan sarakstes veidā.

1.februārī arī Rietumzemgales iecirknī tika saņemta informācija no sievietes, kurai izkrāpti 14 420 eiro. Cietusī interneta vietnē bija aizpildījusi kādu anketu saistībā ar investīciju pakalpojumiem, norādot savu tālruņa numuru. Pēc brīža viņai piezvanījis krievu valodā runājošs vīrietis, kurš uzdevies par finanšu platformas konsultantu. Turpinot saziņu, pēc vīrieša pieprasījuma sieviete savā mobilajā ierīcē uzinstalējusi kādu programmatūru, sniedzot svešiniekam iespēju ar tās palīdzību attālināti pieslēgties viņas telefonam. Rezultātā viņai izkrāpta nauda.

Dienu vēlāk, 2.februārī, par krāpšanu saistībā ar investīcijām ziņots Daugavpils iecirknī. Cietusī persona norādīja, ka esot atsaukusies uz interneta reklāmu ar piedāvājumu iegādāties kāda atpazīstama uzņēmuma akcijas. Vēlāk viņai piezvanījis vīrietis, kurš pārliecinājis viņu ieguldīt naudu.

Sieviete noticējusi, sākusi ieguldīt un sākumā interneta vietnē pat redzējusi šķietamu pelņas pieaugumu. Taču galu galā sieviete zaudējusi aptuveni 15 000 eiro. Turklāt, iegūstot sievietes personīgos datus, krāpnieki uz viņas vārda paņēmusi kredītus vairākās kredītiestādēs.

Policijas novērojumi liecina, ka lielākās summas iedzīvotāji zaudē tieši iesaistoties apšaubāmās investīciju platformās. Taču biežāk iedzīvotāji cieš no telefonkrāpšanām, noziedzniekiem uzdodoties par banku darbiniekiem, policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Tā, piemēram, 16.februārī policijā saņemts iesniegums no kādas kurzemnieces par to, ka viņa tikusi apkrāpta. Sieviete saņēmusi zvanu no vīrieša, kurš apgalvojis, ka ir policijas darbinieks. Vīrietis pāradresējis zvanu uz citu numuru, pēc kā sarunu turpinājusi cita viltvārde, apgalvojot, ka esot bankas darbiniece. Ļaundare paziņojusi, ka ar sievietes vārdu kāda cita persona vēloties paņemt kredītu, līdz ar to sievietes konts nekavējoties ir jābloķē.

Sieviete, noticot krāpniekiem, nosaukusi savus bankas piekļuves datus un apstiprinājusi pieprasījumu "Smart-ID", kā rezultātā no viņas bankas konta tika izkrāpti aptuveni 1200 eiro.

Savukārt 14.februārī, Rietumvidzemes iecirknī reģistrēta krāpšana, kuras apstākļi vēl tiek skaidroti. Proti, februārī nelikumīgi pieslēdzoties kādas vidzemnieces bankas kontam, no tā uz citu kontu nelikumīgi pārskaitīti 10 700 eiro.

Tāpat šogad reģistrēti arī citi gadījumi, kad iedzīvotājiem izkrāptas līdzīgas vai mazākas naudas summas.

Ņemot vērā starptautisku krāpnieku aktivitāti, Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, nekādā gadījumā svešiniekiem ne mutiski, ne rakstiski neatklāt piekļuves datus banku kontiem.

Tāpat jāņem vērā, ka krāpnieki šobrīd spēj atdarināt pat tiesībsargājošo iestāžu, tostarp policijas, tālruņa numurus, tādējādi mēģinot izvilināt datus.

Tāpat nedrīkst pēc svešinieku pieprasījuma savos datoros instalēt tādas programmatūras kā "AnyDesk", "Quick Support" un "Team Viewer", ar kuru palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un bankas kontam un veikt tajā nelikumīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem.

Savukārt pirms pieņemt lēmumu par investīciju pakalpojumu izmantošanu, vispirms jāpārbauda, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci. Informācija par licencētiem finanšu pakalpojumu, tajā skaitā ieguldījumu pakalpojumu, sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļa vietnē.

Ņemot vērā, ka krāpnieki ir aktīvi arī e-pastu vidē, tostarp izsūta vēstules pat policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu vārdā, pastiprināta piesardzība jāsaglabā arī tur, tostarp jāpārbauda, vai e-pasts, no kura sūtīta vēstule, ir autentisks, kā arī nav ieteicams vērt vaļā aizdomīgos e-pastos pievienotas saites un pielikumus.