Lietu pret bijušo Latvijas pasta vadītāju Salnāju turpinās iztiesāt marta beigās

Tiesas sēdē tiks turpināta liecinieku nopratināšana.

Lietā bez Salnāja apsūdzēts arī Jānis Gavars.

Salnājs iepriekš aģentūrai LETA savu vainu iespējamos likumpārkāpumos noliedza.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka laikā no 2014.gada 3.marta līdz pat 2016.gada 22.aprīlim kāda valsts akciju sabiedrības amatpersona, iespējams, atbalstīja vienas fiziskas personas noziedzīgās darbības - izkrāpt naudas līdzekļus lielā apmērā un, iespējams, veica ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.

1976.gadā dzimusī valsts amatpersona, pretēji dienesta interesēm, nepamatoti izveidoja amatu, pieņēma darbā un noformēja kā valsts akciju sabiedrības darbinieku kādu 1957.gadā dzimušu vīrieti, kurš faktiski savus dienesta pienākumus neveica, informēja Valsts policijā.

Vīrietim tika izmaksāta darba samaksa, tajā skaitā prēmijas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu. Kopumā šim vīrietim izmaksāti 81 364 eiro.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Salnājs iepriekš bija "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs, bet 2016.gada aprīlī iesniedza atlūgumu. Salnājs "Latvijas pasta" valdē strādāja kopš 2012.gada 20.janvāra.

Satiksmes ministrija (SM) Salnāju kā "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013.gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. 2013.gada augustā Salnāju apstiprināja "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja amatā.

Salnājs un citi uzņēmuma valdes locekļi no "Latvijas pasta" aizgāja pēc tam, kad SM pārbaudē šajā uzņēmumā konstatēja dažādus pārkāpumus un nepilnības. Toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA pauda, ka pārbaudē konstatēta patvaļa un "daudz un dažādi pārkāpumi", tostarp tādi, uz kuriem iepriekš norādījusi Valsts kontrole.

Augulis iepriekš norādījis, ka SM saņēmusi ziņas par "dažādiem pārkāpumiem un nejēdzībām" attiecīgajā uzņēmumā, tostarp saistībā ar prēmijām un komandējumiem, tāpēc nolemts "Latvijas pastā" veikt pārbaudi.

SM pārbaudes ziņojumu par "Latvijas pastā" atklāto arī nosūtīja izvērtēšanai tiesībsargājošajām institūcijām.

2016.gada aprīlī TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka "Latvijas pastā" divus gadus algu ir saņēmis bijušais Augstākās padomes deputāts, 1957.gadā dzimušais Jānis Gavars, kurš darbā nav nācis un kolēģiem nav bijis pazīstams.

Gavars 2014.gada sākumā sācis strādāt "Latvijas pasta" Pakalpojumu pārdošanas daļā. Viņa alga uz "papīra" bijusi ap 3000 eiro, vēstīja raidījums.

Darbā Gavaru pieņēmis Salnājs, kurš "Nekā personīga" apgalvojis, ka Gavars pildījis tādus pienākumus, kas viņam neliek atrasties ofisā.

Pats Gavars "Nekā personīga" tolaik skaidroja, ka savu algu pastā ir "godam nopelnījis", taču komercnoslēpums neļaujot viņam stāstīt par gūtajiem panākumiem. Bijusī amatpersona tolaik skaidroja, ka tad, kad uzņēmumam tuvojās līguma darbības beigas ar kādu klientu, viņam bija jāmēģina panākt līguma pagarināšana.

2017.gadā Salnājs kļuva par toreizējā Valsts prezidenta Vējoņa kancelejas vadītāju un šajā amatā nostrādāja līdz 2019.gada vasarai.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka patlaban Salnājs ir uzņēmējs, un, piemēram, no 2020.gada rudens ir valdes loceklis uzņēmumā "Nulles depozīts", kurš nesekmīgi pretendēja kļūt par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviesēju Latvijā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1957.gadā dzimušais Gavars savulaik strādājis žurnālistikā, piemēram, 1985.gadā kļuvis par Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" galveno redaktoru. Tāpat viņš bijis partijas "Latvijas ceļš" biedrs un dibinātājs, AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes loceklis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāja vietnieks. Gavars savulaik apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.