Kaimiņa valsts krāpšanas krimināllietā sākotnējā naudas pārskaitījumu ķēde veda uz Rūdolfa Meroni un viņa sabiedroto (jāpiemin, piemēram, Ventspils domes deputāti Aivis un Ivars Landmaņi) kontrolētajiem uzņēmumiem.
Tā kā Meroni sev vajadzīgos cilvēkus regulāri "piebaro" ar 5000 eiro mēnesī (šādas summas saredzamas A. un I. Landmaņu, kā arī Ģirta Valda Kristovska valsts amatpersonu deklarācijās, lai arī nākušas caur dažādiem pārskaitītājiem), tad nav brīnums, ka arī Kaimiņa gadījumā shēma bijusi līdzīga, raksta pietiek.com.
Kā izmeklētājiem liecinājis bijušais AS „Ventbunkers” valdes loceklis Edgars Ciniņš, no „Ventbunkera” caur starpniekfirmu pārskaitīta nauda uz A. Kaimiņa firmu „Suņu būda”, lai veidotu ap 5000 eiro mēnesī. Par to Kaimiņam bija jāizvieto „Ventbunkera” reklāma „Suņu būdas” raidījumā, taču izrādījies, ka nekāda reklāma nav izvietota, jo raidījumam jaunas sērijas gluži vienkārši pārstājušas iznākt jau pirms gadiem četriem. Tātad nauda saņemta vienkārši nu jau bijušā deputāta „piebarošanai”.
Savukārt tas uzņēmums, kuram A. Kaimiņš devis norādījumus par krāpniecisku grāmatvedības pārtaisīšanu, ir SIA „Al de Media” — neliela firmiņa, kura palīdzējusi gatavot kaut kādus videosižetus, bet kuras vadītājs Linards Kālis liecinājis: saņēmis pieprasījumus, ka jāizmaksā fiktīvas algas nodarbinātajiem, kam no saņemtās summas jāatdod daļa atpakaļ.
Par šo mahināciju atklāšanu un A. Kaimiņa nonākšanu uz apsūdzēto sola galvenā pateicība ir izsakāma Ilmāram Poikānam (Neo), kurš 2017. gadā vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar detalizētu iesniegumu par A. Kaimiņa „piebarošanu” un blēdībām. Tiesa, „pateicoties” Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tika pierādīta tikai neliela daļa no Poikāna iesniegumā aprakstītā.