Sankciju apiešanai kokmateriālus uzdodot par Kazahstānas un Kirgizstānas kravām

Gada beigās Latvijā koksnes produktu imports no Kirgizstānas no nulles ir uzkāpis līdz 829 000 eiro, bet no Kazahstānas - līdz 1,85 miljoniem eiro.

Tas pats notiekot citās ES valstīs, raksta "Re:Baltica". No 445 000 eiro vērta eksporta uz ES valstīm 2020. un 2021.gadā abas Vidusāzijas valstis šogad ES vismaz uz papīra ievedušas koksnes produktus vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtībā. Galvenie adresāti ir Lietuva, Polija, Vācija, Latvija un Dānija.

Baltkrievija ar blīvu mežu platību un labi attīstītu rūpniecību bija viena no lielākajām koksnes piegādātājām ES. Pērn Baltkrievija Eiropas tirgum piegādāja koksni 1,37 miljardu eiro vērtībā, ierindojoties starp lielākajiem piegādātājiem blokā. Vairāk piegādāja tikai Ķīna un Krievija.

Lietuvas muita ir pārliecināta, ka pieaugums skaidrojams ar ES sankciju apiešanu, blokā ievedot Krievijas un Baltkrievijas koksni ar viltotiem Kirgizstānas un Kazahstānas sertifikātiem.

Lietuvas muita novembrī paziņoja, ka sāks stingrāk kontrolēt koksnes kravas. Iestāde atklāti teica, ka tas ir saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Lietuvas muita jau ir apturējusi vairākas kravas, kas šķietami nāk no minētajām Vidusāzijas valstīm, bet patiesībā ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) "Re:Baltica" noskaidrojis, ka nepietiekami skaidru izcelsmes dokumentu dēļ līdz šim tikai trim kravām liegts šķērsot Latvijas-Krievijas robežu.

Viena no tām bija tranzīta krava no Kazahstānas uz Poliju, jo amatpersonas pamanījušas, ka pavaddokumenti satur informāciju par Krievijas uzņēmumu. Kādai koksnes granulu kravai no Kirgizstānas atteikta muitas procedūra, jo atklājās, ka preču patiesā izcelsmes valsts ir Baltkrievija. Savukārt trešā bijusi granulu krava no Kazahstānas, taču muita atteikusies precizēt tās noraidīšanas iemeslus.

Arī Valsts meža dienests (VMD) pārstāvji "Re:Baltica" atzinuši, ka "nelegālā kokmateriāla importa problēma diemžēl pastāv". Dienests esot identificējis dažus aizdomīgus gadījumus, bet uzlūko to kā "riska importu", nevis sankciju apiešanu, un turpinot izmeklēšanu.

"Ņemot vērā, cik daudz Latvijā iepriekš ienāca produkti no Krievijas un Baltkrievijas, nav jābrīnās arī par legālu importu no citām trešajām valstīm," uzsver iestāde.

Uz jautājumu, vai pēkšņais importa pieaugums no Kazahstānas un Kirgizstānas Latvijā ir tieši saistīts ar sankciju apiešanu, VID pārstāvji "Re:Baltica" atbildējuši izvairīgi. Tāds risks esot, bet šai produktu grupai pievēršot pastiprinātu uzmanību un, ja atklāj neatbilstības, pāri robežai nelaiž. Taču esot jāņem vērā, ka "kopumā aizliegt preču ievešanu no valstīm, kuras nav pakļautas sankcijām, nav pamatojuma".