Uzņēmējs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, proti par krāpšanu lielā apmēra. Par šādu nodarījumu draud brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Iepriekš neminot personas vārdu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja, ka personu rosināts apsūdzēt par diviem krāpšanas lielā apmērā mēģinājuma gadījumiem un vienu krāpšanas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu.
KNAB izplatītā infografika, iespējams, liecina, ka persona, izliekoties par vairākiem cilvēkiem, no citām personām pieprasīja finanšu līdzekļus, kurus vienā gadījumā saņēma, iespējams, izmantojot starpnieku.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2020.gada martā ziņoja, ka "dzeltenās preses slejās nelāgu slavu kā pavedējs guvušais Ronalds Alpe" notiesāts par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu. Par mēģinājumu pārdot viltus informāciju "ABLV Bank" akcionāram Ernestam Bernim viņam piemērota nosacīta brīvības atņemšana un naudassods.
Alpe iesaistīts arī citos kriminālprocesos par krāpšanu, piemēram, par gadījumu, kad uzdevies par bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kuram vajagot līdzekļus drošības naudai, vēstīja "De facto".
Raidījums norādīja, ka Alpes vārds iepriekš vairākkārt figurējis dzeltenās preses slejās, jo viņš esot savaldzinājis, bet vēlāk apkrāpis vairākas sabiedrības dāmas. Par to viņš izpelnījās dusmīgus ierakstus sociālajos tīklos, kas tika plaši apspriesti, tāpat kā viņa lūgumi šos paziņojumus dzēst.
Alpe bija apsūdzēts pat divos kriminālprocesos, kas saistīti ar krāpšanu lielā apmērā. Viens no tiem sākts pirms četriem gadiem - tajā Alpe apsūdzēts par to, ka izkrāpis no kādas sievietes gleznas vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.
Savukārt otrajā lietā Alpe tika aizturēts 2019.gadā, un tiesa viņam piesprieda trīs gadu nosacītu cietumsodu un 8600 eiro naudassodu par mēģinājumu izkrāpt no "ABLV Bank" akcionāra Ernesta Berņa 215 000 eiro, vēstīja raidījums.
Tā ir daļa no viena miljona eiro, ko pašlikvidāciju uzsākusī banka izsludināja kā atlīdzību par ziņām, kas liecinātu par amatpersonu koruptīvām darbībām Latvijas finanšu sistēmas jomā. Reāli gan Alpem izdevās iegūt mazāku summu.
Piemēram, uz kafejnīcu Rīgā, Antonijas ielā, Alpe aizsūtīja savu paziņu saņemt divus sūtījumus. Pirmajā reizē tā bija cigāru kaste un 500 eiro. Otrajā reizē - jau iespaidīgāks sūtījums: dāvanu maisiņš, kurā iekšā ir viskija pudele un 20 000 eiro.
Nākamais solis Alpes plānā bija paziņojums, ka viņa rīcībā ir dators ar ierakstītu slepenu inkriminējošu informāciju. "ABLV Bank" viņš to solīja nodot caur veļas mazgātavu Elizabetes ielā. Dators arī tika saņemts, tikai tas tika aizsargāts ar paroli. Par tās nodošanu Alpe bankai pieprasīja 15 000 eiro, ziņoja "De facto".
Šajās epizodēs ar Alpi, kas slēpās aiz izdomātas identitātes, Berņa uzdevumā komunicēja "ABLV Bank" Drošības departamenta vadītājs. Naudu par paroli viņi ar Berni izlēma nemaksāt, jo bija radušās aizdomas par krāpšanu.
Paralēli šīm darbībām Alpe ar Berni sazinājās arī citā lomā, e-pastos tēlodams kādu savu paziņu. Sarakstīties ar potenciālo informācijas sniedzēju Bernis uzticēja advokātam Jānim Kārkliņam. Te par ziņu sniegšanu Alpe pieprasīja 200 000 eiro atlīdzību.
Bankas pārstāvji tomēr sazinājās ar Valsts policiju un saskaņā ar izstrādāto plānu vēl kādu mēnesi turpināja ar krāpnieku komunicēt.
Galu galā 2019.gada februārī panākta vienošanās, ka viņš advokāta birojā saņems 50 000 eiro. Pakaļ naudai Alpe aizsūtīja kādu savu paziņu, kurš neesot nojautis par nelikumībām. Uzreiz pēc viskija kastes ar naudu saņemšanas Alpes paziņu aizturēja policija. Turpat netālu aizturēts arī Alpe, kura firmas telpas atrodas vienā kvartālā ar advokātu biroju.
Alpe diezgan ātri atzina savu vainu, tāpēc lieta jau vasarā nonāca tiesā.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Alpem piederēja uzņēmums SIA "12 varianti", kura saimnieciskā darbība tika apturēta 2014.gadā. Tāpat Alpem pieder SIA "Royal Real Estate", taču šim 2018.gadā dibinātajam uzņēmumam gada pārskati nav iesniegti ne par 2018., ne par 2019.gadu. "Royal Real Estate" ir arī aprēķināts 1567 eiro liels nodokļu parāds.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri