Notiks konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu - Teātra laukumu.

"Ar vārdu "piemineklis" šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus - gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu," skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865-1943) ir spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem, norāda pašvaldībā.

Aspazijas piemiņas saglabāšanai esot izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā - pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19.gadsimta 80.gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905.gada beigām, atkal atgriežoties 1920.gadā.

Pieminekļa novietne - Teātra laukums - izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920.gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem.

Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas "Vaidelote", gan pēc Raiņa libreta veidotās operas "Uguns un nakts" iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas.

Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19.gadsimta uz 20.gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš - 2023.gada 10.maijs.

Metu konkursa balvu fonds ir 14 000 eiro. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei ir līdz 60 000 eiro.

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Ozola.