Vieta, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau vidējā akmens laikmetā - ap 5000 gadu pirms mūsu ēras. Vēlāk novadā apmetušies lībieši, no lībiešu valodas arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upe Salaca, Ķirele, Iģe, Ramata un citas.
Mazsalacas Svētās Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533.gadā, poļu-zviedru karu laikā tā tika nopostīta. Ap 1697.gadu baznīca pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles atkal atjaunota. 1890.gadā tās vietā uzcelta pašreizējā Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca.
1864.gadā Valtenberģu muižas īpašnieks Arnolds Fītinghofs zemniekiem iznomāja pirmos apbūves gabalus, sākās pirmo namu celtniecība. Šajā laikā uzcēla arī pirmo tiltu pār Salacu. Vēsturnieki uzskata, ka Mazsalacai ir bijusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta - jau senatnē šeit krustojušies Rūjienas-Ainažu, Valmieras-Pērnavas un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi.
Mazsalacas iedzīvotāju skaits 1918.gadā sasniedza 1100 cilvēku, viņiem apdzīvojot 80 namus. Latvijas valdība 1928.gada 11.februārī Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri