Reiz Ojārs Vācietis saņēma zvanu no Stūra mājas (+VIDEO)

Šogad pirmo reizi 5.aprīlī tiks svinēta Starptautiskā Personību muzeju diena. Pieci muzeji Rīgā - Raiņa un Aspazijas māja, Aleksandra Čaka muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Ojāra Vācieša muzejs un Jāņa Akuraters muzejs - aicina uz akciju-ceļojumu "Atrasts atvilktnē".

Radošām personībām veltītajos muzejos ir iespēja ne tikai uzzināt par viņu daiļradi, bet arī iepazīt privāto telpu, kas varbūt viņu dzīves laikā plašākai sabiedrībai nemaz nebija pieejama. Par dažiem no atklājumiem, slēptiem vai zudušiem faktiem un priekšmetiem būs iespēja uzzināt akcijā-ceļojumā pa pieciem muzejiem - "Atrasts atvilktnē".

Ceļojuma sākums būs plkst.11.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30), kur izskanēs stāsts "Aspazijas mātes no jauna atklātais fotoattēls".

Kopš 2023.gada Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīcijā redzama iepriekš neizstādīta Aspazijas mātes Margrietas Rozenbergas fotogrāfija, kas ilgstoši glabājusies krātuvē, līdz tajā redzamās sievietes personība apstiprināta pēc habitoloģiskās ekspertīzes. Muzejā varēs dzirdēt stāstu par Aspazijas un viņas mātes attiecībām un to, kā jaunatklātais foto nonāca muzeja ekspozīcijā.

Pēc tam ceļojums vedīs uz Aleksandra Čaka muzeju (Lāčplēša iela 48-8), kur varēs uzzināt par kādu Čaka zudušu dzejas krājumu.

1943.gadā kaislīgas un aizliegtas mīlestības aizsegā tapa Aleksandra Čaka dzejoļu krājums "Debesu dāvana". Tas bija veltīts Mildai Grīnfeldei. Katru trešdienu pulksten sešos vakarā viņi satikās, un Čaks Mildai dāvināja dzejoļus, kuros atspoguļojās viņu mīlestība. Čaka dzīves laikā krājums "Debesu dāvana" netika izdots. Kara laikā manuskripts pazuda, un tikai 20.gadsimta 70. gados tas tika atkalatrasts.

Dzejoļu krājums "Debesu dāvana" pirmo reizi tika publicēts 1980.gadā, atkārtoti izdots 2014.gadā.

Ceļojuma turpinājums būs Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes iela 57a-26). Tur stāsts - "Provokācija modernistiem jeb pirmā performance Latvijā".

Latvijas mākslas vēstures grāmatā ir zināma intriģējoša lappuse ar nosaukumu "kasparsoniāde". 1920.gadā notika pirmā Rīgas Mākslinieku grupas modernistu (tostarp R. Sutas un A. Beļcovas) izstāde, kas bija liels notikums sabiedrības kultūras dzīvē un izraisīja asu paaudžu uzskatu konfliktu. Kā provokācija jaunajiem tika sarīkota nezināma mākslinieka Reinholda Kasparsona izstāde. Šobrīd muzejā viens otram līdzās skatāms gan Rīgas Mākslinieku grupas izstādes plakāts, kura autors, visticamāk, ir R. Suta, gan skandalozās Reinholda Kasparsona izstādes plakāts.

Pēc Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja apmeklējuma ekskursija (ar sabiedrisko autobusu) vedīs uz Torņakalnu. Ceļojums turpināsies Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19), kur izskanēs stāsts "Par Ojāru Vācieti un ciemiņiem no Stūra mājas".

1967.gada martā Solžeņicins uzraksta atklātu vēstuli PSRS IV rakstnieku kongresa delegātiem, aicinot pieprasīt atcelt cenzūru. Ciktāl zināms, vienīgais dzejnieks Latvijā, kas to saņēma, bija Ojārs Vācietis. Šo vēstuli viņš kopā ar divu savu dzejoļu ("Častuškas uz žurnāla "Karogs" malām" un "Līgo pie Paduna") rokrakstiem iedevis Vizmai Belševicai, pie kuras kratīšanas (1972) laikā vēstule un rokraksti atrasti.

Vēl pēc kāda laika Ojārs Vācietis saņēma zvanu no kāda Stūra mājas darbinieka, kurš paziņoja, ka ieradīšoties vizītē. Pieprasīja, lai Ojārs būtu mājās viens. Bez lieciniekiem. Ojāra Vācieša sieva Ludmila Azarova tomēr ienāca mājā pa virtuves durvīm un no turienes šo sarunu noklausījās. Čeka pieprasīja, lai O. Vācietis uzraksta paskaidrojumu par šo vēstuli (obligāti vienā eksemplārā). Dzejnieks to uzrakstīja divos un vienu iedeva L. Azarovai glabāšanā. Muzejā glabājas O. Vācieša paskaidrojuma melnraksts ar labojumiem.

Ceļojuma noslēgums ar stāstu """Personīgi un intīmi" - Akuratera nepublicētā dienasgrāmata" būs Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša ielā 6a).

Ik pa laikam Jānis Akuraters rakstīja dienasgrāmatu. Dažas no tām ir saglabājušās, tai skaitā ar nosaukumu "Personīgi un intīmi". Tā rakstīta 20.gadsimta 30. gados un glabā arī pārdomas un liecības par vadonības krāšņo slavināšanu.

Ar šo ceļojumu-akciju pieci muzeji Rīgā aicina pirmo reizi svinēt Starptautisko Personību muzeju dienu. Personību muzeju dienas mērķis ir ar dažādiem muzeju piedāvājumiem pievērst sabiedrības uzmanību personību muzejiem kā izcilām zināšanu krātuvēm par personību radošo devumu, viņu dzīvesstātiem, dzīvestelpām un viņu pārstāvētām vērtībām.