Dezinformāciju par problēmu Latvijā uzskata 76,3% iedzīvotāju

Attiecīgi vēl pirms gada dezinformāciju par problēmu Latvijā uzskatīja 69,2% respondentu.

Kopumā respondenti pērnā gada nogalē veiktajā aptaujā piekrita, ka dezinformācija ietekmē sabiedrību un sociālpolitiskos procesus Latvijā, visvairāk ietekmējot uzticēšanos valstij, ko norādīja 83,3% respondentu, un uzticēšanos medijiem, ko atzīmēja 82,8% respondentu. Līdztekus 81,3% aptaujāto pērn uzskatīja, ka dezinformācija veicina sabiedrības polarizāciju.

Pērn respondenti kā dezinformācijas ietekmi biežāk minēja valsts ārējās drošības un aizsardzības apdraudējumu. To, ka dezinformācija apdraud valsts ārējo drošību 2023.gadā minēja 65,9% aptaujāto, bet pērn - 70,6%.

Līdztekus pērn aptaujātie biežāk norādījuši, ka dezinformācija izraisa plašākas sabiedrības veselības apdraudējumu. 2023.gadā tā domāja 61,9% respondentu, bet pagājušajā gadā - 65,4%.

Kā rāda aptauja, 20,2% respondentu uzskatīja, ka dezinformācija ir plaši izplatīta komercmedijos, 13,4% domāja, ka tā ir "plaši izplatīta" sabiedriskajos medijos, bet 15,6% - tā domāja par nevalstisko institūciju tīmekļvietnēm.

Vērtējot avotus, kur dezinformācija ir "izplatīta" (atbildes "plaši izplatīta" un "vidēji izplatīta" kopā), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2024.gadā vairāk respondentu uzskatīja, ka tā ir izplatīta komercmedijos - ja 2023.gadā tā domāja 48,8% aptaujāto, tad pērn - 53,6%. Līdztekus pieaugums vērojams arī attiecībā uz respondentu uzskatiem par dezinformācijas izplatību sabiedriskajos medijos - pērn 36,9% aptaujāto uzskatīja, ka dezinformācija ir izplatīta sabiedriskajos medijos, kamēr gadu iepriekš - 33,9%.

Līdztekus pērn 33,5% aptaujāto uzskatīja, ka dezinformācija ir izplatīta starptautisko organizāciju pārstāvniecību Latvijā tīmekļvietnēs, salīdzinot ar 30,5% gadu iepriekš.

Mazāk respondentu pērn norādīja uz dezinformācijas izplatību Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē un Saeimas tīmekļvietnē vai sociālo mediju komunikācijā.

Mazāk kā puse jeb 47,7% respondentu uzskata, ka spēj atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama, un šis rādītājs, kā atzīmē kancelejā, ir līdzīgs kā gadu iepriekš, bet ievērojami zemāks nekā 2022.gadā.

Lielākā daļa jeb 76% respondentu zina, kas ir "troļļi", bet 59% zina, kas ir boti un šo respondentu proporcija izlasē gada laikā ir pieaugusi, liecina pētījums.

Kā rāda aptauja, puse jeb 49,4% respondentu zina, kas ir dziļviltojums un kā tas darbojas internetā, 39% to spētu atpazīt, bet saskārušies ar to ir 29,5%. Gada laikā par 7,3 procentpunktiem ir pieaugusi arī iedzīvotāju izpratne par to, kas ir dziļviltojums.

30,7% respondentu regulāri jeb vismaz reizi nedēļā reaģē uz mediju publicēto saturu sociālajos medijos. Ar mediju publicēto saturu sociālajos medijos regulāri dalās un to komentē piektā daļa respondentu, liecina pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2022.gadu, 2024.gadā par 9,1 procentpunktu pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri regulāri komentē mediju publicēto saturu sociālajos medijos. Pērn tā norādīja 30,7% respondenti.

68,4% respondentu aptaujā norādījuši, ka pirms reaģēšanas uz mediju izvietoto informāciju sociālajos tīklos cenšas to pārbaudīt, bet 8,6% respondentu atzina, ka šo informāciju nepārbauda.

Pēc respondentu domām, dezinformācija plaši ir sastopama "TikTok", "Facebook", "Youtube" platformās. Gada laikā par 6,5 procentpunktiem ir pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka dezinformācija ir izplatīta "TikTok" - pērn tā uzskatīja 48,2% aptaujāto, bet gadu iepriekš - 41,7%.

Līdztekus par 3,1 procentpunktu augusi to respondentu proporcija, kuri uzskata, ka dezinformācija ir izplatīta platformā "Instagram", proti, pērn tā uzskatīja 40,3%, bet 2023.gadā - 37,2%.

Savukārt par 4,1 procentpunktu augusi šāda pārliecība attiecībā uz platformu "X" jeb "Twitter". Ja 2024.gadā tie bija 33,6%, tad gadu iepriekš - 29,5%.

Reizē par 3,3 procentpunktiem samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka dezinformācija ir izplatīta "WhatsApp" - pērn tā uzskatīja 27,1% aptaujāto, bet gadu iepriekš - 30,3%.

Visbiežāk jeb 24% ziņošanas (report) iespēju respondenti ir izmantojuši "Facebook", un tikpat daudz respondentu - 24,1% zina par iespēju ziņot "Facebook", bet to nav darījuši.

Līdztekus pētījums rāda, ka gada laikā par 3,3 procentpunktiem ir pieaugusi respondentu informētība par iespēju ziņot "Facebook" platformā. Proti, pērn par to zināja 23,1% respondentu, bet gadu iepriekš - 20,8%.

Salīdzinot ar 2023.gadu, pērn vairāk respondentu ir izmantojuši iespēju ziņot visās mediju platformās, īpaši "Instagram", kur pieaugums bijis par pieciem procentpunktiem.

Aptauju Valsts kancelejas uzdevumā internetā veica "Berg Research" no 2024.gada 15.oktobra līdz 24.novembrim, un tajā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pētījums finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, un tas izmaksāja 3685 eiro.